Jēēēē!!! Beidzot ir kaut kāda +/- vēlēšanās te kaut ko parakstīt! Hehz, laikam būs jāsāk garum garais šodienas izklāsts.. Tāāks.. Piecēlos ar lielām grūtībām ap vieniem, tas tādēļ, ka iepriekšējā naktī gulēt aizgāju ap četriem. Uzreiz zvanīju Anchai, jo mums bija plānots ar vieniem džekiem uz jūru atkal iet, domāju jau, ka šī bez manis aizlaidusies, bet nu izrādās, ka tie "tipa" šodien nevarot. Tad jau vēlāk redzēs vai tas tipa bija īstenībā.. Paēdu pusdienas kopā ar vecākiem un sāku diomāt, ko tālāk šodien darīt. Vecāki uz Dziesmu svētkiem taisījās iet, Ancha ar saviem arī..jūrmalā visas iespējas izklaidēties tā bi6 pa4ibēja. Gribēju aiziet uz solāriju, bet tur vietu vairs nebij, kad zvanīju, a uz treniņu sesto reizi šonedēļ kaut kā nevilka.. Beigās pazvanīju Kikii un Santai, lai tās no Zoļika atbrauc pie manis. Pēc tam, protams, pati aizmigu vēl nesaģērbusies un nācās skriet tām pretī. Nomā paņēmām divas filmas un tad tupējām pie manis, runājāmies, čatojām, lakojām nagus, kā jau vienmēr, un skatījāmies "Josie & the pussycats". Filma beztalkovaja, bet vīkendam tīri laba. Tās abas kaut ko baigi pa čatu ņēmās, cerams tik, ka man kompī neko neno4akarēja;D Krista vēl tikai nesen no Londonas atpakaļ atbrauca, baigi tur viskauko sapirkusies:D Aj, kā man Anglijas pietrūkst šovasar! Pirmo reizi pa pieciem gadiem vasarā tur nesmu bijusi:"((( Kikii mums bija atvedusi katrai pa dāvaniņai.. Eh, cik tas bij mīļi. 'Pilnīgi raudāt sagribējās.. Tomēr, kad jūt, ka tev ir īsti draugi tomēr gribas sev iebelzt pa galvu par to, ka ne vienmēr viņus novērtē.. Tad bi6 vēlāk mani uzaicināja uz Zoļiku atbraukt tā tauta, extra's jaunajā mājā patusēt. Pasēdējām, iedzērām brendiju (es laikam vismazāk), uzpīpējām un parunājām par dzīvi. Tad aizvilkāmies līdz ZVĢ, tur piemēslojām apkārtni ar semenēm.. Es kā jau vienmēr izcēlos, vikalā nopirku salami desu, sieru un diētisko kolu. Danger ieteica, lai nākamreiz vēl maizi paņemot. Tā vien laikam būs jādāra. Ap kādiem pusdivpadsmitiem mani pie stacijas savāca vecāki, kas brauca mājās no tiem jobnutajiem svētkiem.. Sēžot pie skolas pavilkās bazars par to, pēc cik ilga laika mums visiem būs normālas pašiem savas mašīnas utt. Izdomājām, ka "lielā dzīve" jau tepat vien ir. Bet vai gribās? Es nez.. Līdz tam vēl nonāksim:)))))