Ir tāds teiciens, ka ja vienas durvis aizveras, tad kaut kur citur otras atveras.. Bet nah tās otras? Man šodien tā biš bija. Vienas durvis bi6 platāk pavērās un otras bi6 shaurak aizvērās.. Un tagad es neko nevaru īsti vairs izdomāt.. Nav īstu skumju par tām, kas pievērās, bet nav arī īsta prieka par tām, kas atvērās.. Es nezinu, varbūt esmu nepateicīga..negribas jau sevi žēlot, bet nu tiešām dažreiz liekas, ka man ne tās labākās kārtis dažās lietās izdalītas.. Pac labākais jau pieņemsim, kaut vai šobrīd ir tas, ka viss ir labi, pat ļoti labi, bet es to nejūtu, vienkārši tukšums..