Tātad noformulēšu savu attieksmi pret feminismu. Feminisms ir labs un taisnīgs koncepts augsti attīstītā sabiedrībā. Sievietei ir tās pašas tiesības darīt to pašu ko vīrietis dara - un saņemt par to - kā minimums identisku atalgojumu - kā vīrietim - pie tā paša rezultāta. Vēlreiz - pie tā paša rezultāta.
Sievietēm ir jādod bērna kopšanas atvaļinājumi.
Vīriešiem pret sievietēm vēlams izturēties ar cieņu un korekti. Ja sievietes grib balsot, tāda iespēja ir jādod.
Laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti. Tas ir obligātais minimums.
Visa ņemtne par sūdzībām par nesimetrisko atalgojumu, ka sievietes `objektivizē`, utt. - ir nevis feminisma neesamības problēma, bet ekonomikas un biznesa konsekvences, kur vienmēr būs kāds cietušais. Labus darbiniekus atalgo labi, bet, ja kādu var apšmaukt, vai uzmest, tas tiks darīts.
Sievietēm ir jāsaprot, ka īpašu attieksmi pret sevi vajag nopelnīt, nevis sagaidīt ar norādi no augšas (likuma, vai "akadēmiski, zinātniski" uzzīmētas teorijas izskatā). Darba devējam ir tiesības nepieņemt darbā sievietes, ja viņš negrib. Jo acīmredzami, ka tam ir savi iemesli. Reklāmas industrijai ir tiesības ekspluatēt noteiktus skaistuma standartus un nenākt pretī tiem, kas tiem neatbilst. To saprast un Pieņemt ir tas pienākums, kas nāk komplektā ar katrām tiesībām. Un es ieteiktu ar to necīnīties, jo tas tikai sabojās jau tā plānos nervus tiem, kas pret to ļoti Iebilst. Bizness ir skarba vide, tāda vienmēr bijusi un paliks.
Kas attiecās uz sadzīves situācijām, kad uzmācās, "izvaro" (lasīt - piedzēros un neatceros kā līdz tam nonācu, es te nerunāju par reālu izvarošanu, kas paiet zem panta) - tas viss ir tikai pašas iekšējās kultūras jautājums. Jo ja sieviete nedod iemeslu pret sevi izturēties kaut kā ne tā, vīrieši ļļoti reti atļausies to vai citu vaļību, īpaši skaidrā.
Ļoti pārdzīvot, ka jānītis vai pēterītis skolā man pateica to, vai izdarija šito, un tagad man ir trauma un viņi ir par to jārauj stabā - ir daļa no dzīves, kas nebūtu jāuztver pārāk nopietni vai dramatiski. Un visu beidzot cīņā par feminisma uzvaru ieteiktu atcerēties to aforismu par spēju atšķirt svarīgo no mazsvarīgā un gudrību saprast, ko var ietekmēt un ko nē.
Mana attieksme pret laulību. Laulība ir mūža attiecības starp sievieti un vīrieti. Cilvēki izdara sociālu rituālu, kurā publiski izsaka atbildīgu lēmumu un pozicionē sevi kā jaunus, atbildību (morālu un finansiālu) nesošus indivīdus, ar mērķi radīt, vai audzināt bērnus, kā vienu no laulības konsekvencēm. Ar pieteikumu tikt uztvertiem nopietni.
Atbalstu arī attiecības bez laulībām, jo laulības ir gan skaists rituāls, gan aicinājums, kurā es personīgi feiloju - aiz elementāra rakstura infantilisma.
Uz geju laulībām un visādām tās apakšmutācijām es skatos ar skepsi, jo neredzu loģisku pamatojumu to vajadzībai kā tikai paša rituāla imitācijas dēļ, lai gan saprotu geju vēlmi legalizēties.
Cibas nebinārie rokdarbnieki varētu patapināt šo ideju. Bikses, kas nevienu neapvaino :))
https://www.youtube.com/watch?v=adPXDTv
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |