Skaidrākās agrās bērnības atmiņas ar tēti.
Tad, kad es mācijos runāt, tēvs man stāstija par Titāniku. Mani tas stāsts tā iefascinēja, ka es vēl mēnesi pieprasiju - pastāsti par titānīti, pastāsti par titānīti...Vienu brīdi pirms miega 10 minūtes lasija priekšā Andersena Sniega karalieni.
Tad, man ļoti patika, ka mani nes rokās, vai, īpaši pičupaunā un pirmoreizi man salūza sirsniņa, kad tēvs stingri pateica, ka vairs nenesīs, ka jāstaigā pašai, ka es par lielu priekš nešanas uz rokām. Un tad es vēl ilgi praktizēju iet un apstāties un viltīgi teikt - mani spēciņi atstāja, panes! Bet viņš vienmēr teica stingru nē (mamma nesa vienmēr, pukojās, bet nesa tāpat).
Tas pats ar sosku. Es kā Simsonu Megija dievināju savas n tās `soskas` ( kā to sauca mūsu ģimenē) un vienreiz Jūrmalā Majoros, tēvs stingri pateica, viss pietiek, lai paliek jūrā, jo laiks atmest, viņš man parādīs kā celt 'pilis' toties. Vēl tagad piejūras aļģes/sīkie gliemežvāki asociējas ar to reizi.
Tad epizode ar katamarānu. Laikam Dridža ezerā uzskrējām uz sēkļa un tēvs brida iestumt un es sabijos un pateicu: bet, ja tu noslīksi, ko es viena darīšu? Par ko viņš apvainojās, ka es domājot tikai par sevi...
Un tad, kad es vēl rāpoju man ļļoti patika šūpoties uz tēva kājas, kad viņš skatijās `sportu`. Vēl mazliet vēlāk biju eiforijā no laimes, kad es vakaros atspēros ar kājām pret sienu un grūdu viņu ārā no gultas, viņš vienmēr brīnijās kur man tik daudz enerģijas, kādu laiku piespēlēja, un es tikai vēl, vēl, bet viņš vienmēr baidijās, ka es pārāk sabudināšos un nevarēšu aizmigt un aplauza visu kaifu, sakot savu stingro stop. Tagad jāiet gulēt.
Viesnīcā Latvija bija valūtas veikals un pēc pirmā apmeklējuma es pieprasiju spēlēt `valūtas veikalos` ar dolāriem. Tēvs teica, ka aug žagata. "Tas mazais zin, kas labs".
Un, ko stāstija tēvs pats, ka tad, kad mamma mani aizveda 6 mēnešu vecumā uz laukiem Latgalē, pēc 2 nedēļām viņam piebraucot, es esot uz viņu skatijusies ar neuzticību it kā neatpazīstot, ar skatienu `kas tas par onkuli` un sāku raudāt. Viņš to paņēma ļoti personiski un mazliet apvainojās... tas esmu es, tavs tētis.
;*
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |