|
[17 Nov 2008|03:52pm] |
|
yuhū
es esmu uzzīmējusi 13 šampanieša pudeles un rakājos pa vecām bildēm
šis gan ir uldis - atvičaju un man blakus stāvēja madara - bāc, kā lai es viņus sazvanu ?!
|
|
|
[16 Nov 2008|10:38pm] |
runāšana sudrabs
klusēšana zelts
|
|
|
[16 Nov 2008|08:34pm] |
| [ |
music |
| |
the bees - I love you |
] |
|
|
|
[16 Nov 2008|07:43pm] |
vienkārši WTF ? KAS NOTIEK ?
pasayle ir viena sasodīti netīra vietiņa un no šejienes ir jātinas projām cik vien ātri iespējams
man riebjas visas tās superdziļās intrigas - tu man šitā, es tev tā.
- tas vienkārši nav manās interesēs, man tas nav vajadzīgs un es to negribu.
metiet vien kauliņus kopā un spēlējieties paši savā nodabā
bet es tikmēr iešu karstā vannā un pēc tam likšu sev apkārt aitas jostu (:D), jo ticiet vai neticiet, bet pēc mana nakts pārsteiguma man jau divas dienas nejēgā SĀP MUGURA.
dzīve par mani vienkārši smejās.
yo
JA ŅE VODA
|
|
|
[16 Nov 2008|12:12am] |
| [ |
music |
| |
a crack in time by stockfinster |
] |
svarīgi ir nepiesārņot prātu un pieturēt to vāciņu ciet kaut vai ar rokām
tā, lai nekas vairs nelec laukā un emocijas nenošķaida sienas.
Turēt tik ilgi, kamēr viss sablenderējas un tad jau arī varēs iedzert kādu saldējuma kokteili labā kompānijā'
un domāt labas domas
un mainīties tikai uz augšu
un un un
vienkārši lai ir labi
zec āl
|
|
|
[10 Nov 2008|09:05pm] |
tā patiešām ir lielā dzīves patiesība - vienkārši vajag nomierināties
tā rāmi, plaši un no visas sirds
|
|
|
[10 Nov 2008|12:44am] |
naktīs nomodā palikt ir ļoti bīstami
jo domas spokojās
|
|
|
[09 Nov 2008|12:45am] |
man šķiet, ka šī ir viena no vislabākajām sajūtām pasaulē
|
|
|
[08 Nov 2008|12:12am] |
|
KAŠA
|
|
|
[04 Nov 2008|12:55am] |
" un, ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem un nodotu savu miesu, lai mani sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nelīdz ne nieka." (bī - be - lele)
YOYOYO
p.s. jorpojām mūris, nevis strūklaka
|
|
|
[02 Nov 2008|09:44pm] |
|
life sucks
|
|
|
[31 Oct 2008|11:59pm] |
|
Stulbi, bet gandrīz vienmēr ,ejot mājās vienai vēlos vakaros, manā ārējā acs kaktiņā parādās baiļu izspēlētas briesmu etīdes. Starpcitu, tā tiešām ir, tas, no kā ir bail vai arī kas beržas starp puslodēm, parādās tikai un vienīgi acs ārējā kaktiņā kā tāda zibenīga ēna, kā nepareiza priekšnojauta, kā vienkārši bailes un helovīni nav izņēmums, bet viss ir labi, jo vienmēr ir patīkami ienākt pa dzīvokļa durvīm un secināt, ka nekur nav tik labi kā mājās.
|
|
|
[31 Oct 2008|08:49am] |
ziniet, kas ir forši - slinkā rītā saņemt ziņu no blakus mājas ar tekstu "
Labrīt, nevajag aizvest uz skolu?"
labi, tas tā, bet principā, kas neattiecas uz augstāk minēto, esmu novērojusi vienu likumsakarību, kas strādā vismaz priekš manis un jau gadiem - tiklīdz es atsakos no kaut kādām konkrētām lietām vai sajūtām un piedzīvoju to mazo superapziņas brīdi, ka man to nevajag, notiek dajebkas, lai tīri tematiski dotu man vietā kaut ko līdzīgu vai pat labāku
tā teikt, ja es būtu kristiete, es varētu citēt vienu savu draudzeni: " Atsakies - dievs dos vairāk"
bet tā kā es neesmu, tad es saku, ka reizēm tieši kaut kādi šādi mazie psiholoģiskie trillerīši ir manas dzīves virzītājspēks
vispār jocīgi, kā tā dzīve sagrozās
vakar arī ar krabīti bija ko atcerēties un ak jel, es taču NEKAD mūžā nebūtu iedomājusies, ka kādreiz varētu būt tā, kā ir
to es saucu par next level
:)
|
|
|
[23 Oct 2008|12:30am] |
| [ |
music |
| |
beck atkal ir modē |
] |
vispār traki, neviens cits mani nespēj tā nobiedēt kā mamma ar saviem kapeņu stāstiņiem un novērojumiem.
sajūta tāda, ka miegs šodien nenāks viegli
|
|
|
[20 Oct 2008|04:16am] |
ou jē es modos 2 un tagad ir pāri 4, teorētiski man jāmostās ir 6:30, no mājas jāiziet ne vēlāk kā 7:07, no manas pamošanās līdz iziešanai ir tieši tik ilgs laiks, lai es varētu sevi pierunāt vispār kaut kur iet, tāpēc es bieži kavēju.
un kas tad mums te ir ?! nekā man nav. tā ir mana lielā problēma - es nespēju normāli funkcionēt, nespēju savākties, es kavēju darbus un mans vienīgais attaisnojums esmu es pati. kaut kā pilnībā ir atlaidušies grozīši, viss tek pāri malām un es esmu nekam nederīgs darbinieks pati sev. Es nespēju domāt un darīt, es nespēju domāt radoši un kur nu vēl darīt. kurš pie tā visa ir vainīgs ?! es es es. man vajag mentālu restaurāciju.
ir īstais brīdis rakstīt madarai, jo man ir aizdomas, ka līdz ar viņas aizbraukšanu manas lapiņas ir sākušas novīst un sabirt uz grīdas, līdzīgi kā to dara mammas eņģeļtaures blakus istabā,gatavojoties ziemai.
man jūs tik ļoti pietrūkst
manas vienīgās cerības uz pārziemošanu guļ slimnīcā, yn mana sirsniņa ar viņu vienā palātā.
būs labi, es savākšos
|
|
|
[18 Oct 2008|10:46pm] |
es tikko atcerējos vienu atgadījumu iz dzīves, kas man saistās ar tikai vienu konkrētu vārdu - "Gdje"
un tas ir viens no stāstiem, kas noteikti tiks iekļauts grāmatā par feno`men`iem, kurus man ir gadījies sastapt
bija tā... notikums risinājās apmēram pirms pusotra gada. Mēs ar Katrīnu braucām mašīnā, viņa pie stūres, es blakus. braucām gar visādu cilvēku visādām mājām pārdaugavā, pļāpājām savas meiteņu pļāpas un TAD pēkšņi Katrīnas mašīnā ietriecās bumers. Tālāk notikumi risinājās diezgan ātri un haotiski, avārija gan nebija smaga, bet fakti paliek fakti. Katrīna izlēca no mašīnas, arī BMW vadītājs izkustējās no vietiņas un sākās asa vārdu apmaiņa. Interesanti bija tas, ka nevis Katrīna sāka kliegt virsū viņam, bet viņš sāka aurot uz Katrīnu, taču to darīt viņam gan nevajadzēja, jo .... - " Nekliedziet uz mani, es gaidu bērniņu"
uz ko atskanēja gadsimta fenoMENālākais pārmetumu un stresa pilnais jautājums - " GDJE?!"
tajā brīdī man sagribējās viņu nošaut, bet man sanāca smiekli
|
|
|
[18 Oct 2008|10:32pm] |
ja ūdenī apprecās Raja un Sams
piedzimst maziņš samurajs
un no rītdienas es sēžu uz diētas yo
|
|
|
[18 Oct 2008|03:16pm] |
viss ir pē
mans optimisms ir graujošs
pasakiet ,lūdzu, kas jāsmērē uz maizītēm, lai būtu dzīvesprieks un enerģija ?!
|
|
