|
[16 Feb 2006|10:26pm] |
ziniet skatīt pasauli bez brillēm ir visai mokoši. man sāp acis un sāp galva. nav vairs tas aizsargslānis, kas atstaro visas nevēlamās gaismas un cilvēku sliktās domas, kas aizsargā mani pret visiem nevēlamajiem skatieniem un ļauj man jūs nedaudz apmānīt noslēpjoties aiz atspīdumiem esmu pārāk pieradusi pie šīs caurspīdīgās nedabīgās aizsardzības
atradināsimies
bet viss pamazām nokārtojas tiešām pa īsto un man galvā ir daudz domu - izdomu tik daudz, ka es varu sēdēt ar domīgu sejas izteiksmi un iedomāties kaut ko neiedomājamu.
balts ir gaiši melns un melns ir tumši balts
tēja caur cilpiņu un tas viss kas bijis ir arī nebijis jo neviens nekad
( gandrīz kā kino )
|
|