|
viss sākās ar domu ka derētu apmeklēt sporta zāli lai nepieļautu traģēdiju
tā nu mīdija mani izvilināja pusmiegā no mājas vēl pa ceļam steidzinot (" ātri ātri es tiko redzēju dievu, viņš pagāja man garām") uz centru kur mums bija lemts mēģināt sportot
aizbraucām līdz izvēlētajai zālei ar tramvaju jo baidījāmies no spēka tēriņa ko varētu prasīt pārvietošanās ar kājām
un tad arī sākās
nekad vairs neapmeklēšu to sasodīto martas centru kurā pamatapmeklētājas ir sievietes ~30 kuras šķielē uz mani,izskatās neestētiski nemaz nerunājot par to ka viņas tur pavada visu dienu ko varēja arī pamanīt viņu ārienē (" esmu mis fitness") un ir nelaipnas un viņām visām ir īsi melni mati
otrs apmeklētāju tips bija nenormāli pievilcīgi muskuļu kalni ( jo grūti tos saukt par vīriešiem) kuri ierodas apspīlētās sporta biksēs un rada štruntīgu atmosfēru
nē nu protams varbūt man tik tā šķita ( krabim arī)
tātad jautrība sākās jau ģērbtuvē
atlika aiziet tik uz zāli kad mīdī man saka "eu broko, ejam prom"
nu kaut kas tik drausmīgs! godavārds pretīgi.
izstrādājām plānu "broko, ej tur kaut ko pavingro es pastāvēšu un itkā runāšu ar tevi" lai pieklājības pēc uzkavētos kaut 5 min
tā nu mani uzsēdināja uz nāvīgi modernas iekārtas un es tik tirinājos un ņirdzu kamēr midī man sašutusi atkārtoja "ejam prom" un protams mani nebija ilgi jāpierunā jo tik drausmīgas sajūtas ...
tad beidzot pēc "pavingrošanas 3 ls vārdā" mēs atgriezāmies atpakaļ ģērbtuvē kurā mums atkal uzglūnēja īsmatainās sievietes ar neestētisko skatu . skaļi ņirdzot mēs atguvām normālu skatu un šmaucām prom cenšoties pēc iespējas neuzkrītošāk atdot atslēgas reģistrācijas puisim kurš laikam nevarēja saprast ka mums bija 5min intensīvā nodarbība.
secinājām ka šādas sporta zāles ir tiešām traumējošas
bet ar to jautrība nebeidzās
vispār
man tiešām iet visnotaļ interesanti kaut vai atceroties vakardienas brīnumjauko vakaru sveču gaismā ar kafiju un cafe de paris mūziku un protams vislabāko sabiedrību
( cafe de paris )
|