zinu, jau zinu, bet nesanāk, nemāku - mani rausta kā tādu papīra pūķi diedziņā iesietu... un es tirinos - pa vējam un tad tieku rauta pret, skienu augšā un tieku norauta pie pašas zemes... bet tie papīra spārni ir tomēr pārāk plāni, lai pietiktu spēka izrauties... un kur tad es, sasodīts, lidotu, kam tad vajadzētu tādu appluinītu, palietotu pūķi... Un tomēr tik ļoti ļoti ļoti gribas piederēt...
p.s. ķermeni turi mitru - čūskām tā laikam piedienas

(Reply to this) (Parent)