 | |
|
ir tik labi satikt cilvēku, no sākuma mulsi un pretrunīgi klusēt, bet pēc tam izplūst ierastajās vārdu, ideju un prieka straumēs.
mēs tomēr esam līdzīgas. un cik labi, ka pēc tik ilga oficiāli lietišķo un vēso attiecību laika viss, kas bija senāk, atplaukst kā pumpurs pēc ilga miega. paldies, Piparkūk, ka Tu esi.
|
|
| |
|
man vienalga šķiet, ka apģērbs pauž nēsātāja personību un nevar uzvilkt zeķi galvā vasaras laikā, ja Tu neesi pārliecināts, ka Tu to tiešām gribi. to, kas atšķiras, protams, nespēs apslāpēt arī pelēks uzvalks, taču viņš vienalga tajā jutīsies kā cits cilvēks.
ir muļķīgi visu mūžu tēlot kādu citu.
|
|
| |
|
cik labi, ka smadzenēm ir failu izdzēšanas režīms. pamazām no sirds, smadzenēm un visām šūnām tiek izdzēsts nepatīkamais un es sāku pierast, ka viss ir tā, kā ir. un arī pūkainais lācis atgādina, ka viss ir tā, kā tam jābūt un tā tam lemts notikt. un Tu zini? viss kārtībā!
|
|
