laiks ir kā vējš. tas ir netverams, bet tomēr tas ir. tu to jūti ar katru sava ķermeņa šūnu, bet ar acīm - nekā. ja Tu nostājies saules pielietā pļavā un aizver uz mirklīti acis, šķiet, ka vēja nemaz pasaulē nav. tas neizārda un negrauj, tas nesajauc matus nebeidzamā virpulī un neaizpūš balonus, ko tikko loterijā vinnējis mazs puika. jo laiks arī ir ārdītājs. viens no muļķīgākajiem cilvēka izgudrojumiem blakus naudai. mums šķiet, ka laiks mūs vajā, bet īstenībā mēs paši visu dzīvi cenšamies to noķert. tam, kam izdodas, laiks pieliek punktu. jo dzīve ir steiga. tas, kam negribas vairs kustēties, tas arī paliek nekustīgs uz visiem laikiem. laiks laikam laiko laiku. mēs cenšamies pielāgoties tam, ko paši esam izveidojuši. mēs cenšam noķert to, kam paši esam devuši spārnus.
Garastāvoklis:: |
laicīgs |