- tomātmaize ar lēcējpeles gēniem
- 3.10.08 14:22
- Pilnīgi atbilstošs izteiciens - ko mēs nezinām, tas mūs neuztrauc!
Pārsteidzošā kārtā dabas un bioloģiskās pārtikas mīlošie tautieši ekonomiskās krīzes ēnā laikam palaiduši garām vēl vienu spļāvienu latvju (un visu citu tautu) parastā zemnieka sejā - ANO pārtikas kodeksu (Codex Alimentarius - http://video.google.nl/videoplay?docid=2944803407975749033).
ANO (vai ASV?) ģenētiski modificēto pārtiku piekāruši kā karogu cīņai ar badu pasaulē - Ļeņins mūsdienās teiktu "Modificēt, modificēt un vēlreiz modificēt".
Par jauno pārtikas kodeksu klejo apkārt visādi mīti un pat zinātniskā fantastika.
Piemēram, ka "virietis, kurs aizsaka sa kodeksa ideja bija nazi no Ausvicas un vins bija tas, kas izgudroja saukli Darbs dara brivu. Tagad dzeks keras klat partikas biznesam."
Vai arī "ASV gēnu inženierijas produkciju ražo, bet nepatērē. (..) Ar šiem produktiem ASV nodrošina humāno palīdzību citām valstīm. Vairākas Āzijas un Āfrikas valstis no tās atteikušās." (aizlienēts no V.Avotiņa - http://www.nra.lv/zinas/8883-edama-politika.htm) Lielvalstis pārtikas krīzes situācijās pat ļoti uzspiež šo krājumu iegādi. Pareizi vien ir - kādam taču jātiek galā ar tiem "falšās pārtikas" uzkrājumiem.
Ir arī super-bauma, ka illumināti ar ģenētiski modificētās pārtikas palīdzību grib novājināt genofondu visā pasaulē (vai konkrētās pasaules daļās), lai nodrošinātu kontroli pār šiem reģioniem.
Jā, neviens jau nav pierādījis, ka ēdot tomātu ar lēcējpeles gēnu, maniem mazbērniem varētu sākt augt astes. Bet neviens arī nav pierādījis, ka šīs savdabīgās piedevas trauslo cilvēka organisma sistēmu atstāj neskartu.
Nākotnes perspektīvas? Varbūt Velbeka fantazējums par nākotnes cilvēkiem (jeb cilvēkveidīgām būtnēm), kas barojas no fotosintēzes, nav nemaz tik neloģisks. - 2 rakstakas uz sirds?
- 6.10.08 11:00
-
Tik traki ar to Codex Amimentarius nemaz nav. Nebus viss uzreiz modificets un toksisks. Ari tagad ES ir jabut noraditam uz iepakojuma, ja ir izmantota modificeta partika, piemeram, kukuruza, soja utt. Turklat kodekss noteiks minimalo % saturu vitaminiem un mineraliem. Piemeram, vitamina C kapsulas jabut vismaz 5% vitaminam C, lai tas sauktos vitamins C. Tas nemaz nav slikti.
Bet vienmer protams ir jaskatas, kadam organizacijam, kodeksiem utt. valsts pievienojas. Sobrid Niderlande maksa bargus sodus, lai no ASV neievestu hormonu galju - Atbildēt
- 6.10.08 11:04
-
Aaa..un par to dzeku, ka vins ir no Ausvicas un vins bija tur galvenais fabriku boss, ir taisniba, ne fantastika. Pec kara vinam piesprieda 7 gadus, no kuriem vins "atsedeja" 4. Vins bija izteicies, ka tas jau nemaz nebija tik slikti, ja cilveki vispirms stradaja, viniem tapat bija jamirst. Darbs dara brivu!
- Atbildēt