18. Septembris 2008

• pasaules pilsonis
• 18.9.08 09:27
• Saprātīgākais no maniem nīderlandiešu draugiem vārdā Doeko neizrāda nekādu pārsteigumu, kad 4erez Internetu pasveicinu viņu no mana armēņu drauga Vahagana, kurš tajā brīdī apzīmē manu plecu (kaut arī mūsu visu kopīgā pazīšanās saistīta ar kādu tikšanos Berlīnē pirms 2 1/2 gadiem).
  Atruna ir: "...no, why I should be surprized? We are citizens of the world and world is still round!"
  
  Kas vispār ir pasaules pilsonis?
  Tas, kuram mājas ir tur, kur noliek guļammaisu? Tas, kurš var būt tik pat labi uzbeks, kā gruzīns, vai brazīlis? Tas, kurš nesamulst pie dīvainiem cittautu pārstāvjiem?
  
  Pēdējās dienās šī palama mani jau sāk vajāt - par spīti nākotnes plāniem, kas visnotaļ attiecas ne tikai uz šo valsti, vai kontinentu, nav nemazākās vēlēšanās identificēt sevi ar kaut ko tik neskaidru. Varbūt izklausās jocīgi, bet drīzāk prieku sagādā sēdēt kaktā un bubināt,
  nelīmēt uz sejas žilbinošu smaidu, uzdot jautājumu "kā Tev iet" tikai tad, ja interesē atbilde, kā arī ironizēt par visu, ko vien iespējams
  un pie katras izdevības nomurmināt "ko nu es, es jau neko"!
• Garastāvoklis:: latviski īdzīgs
• 0 rakstakas uz sirds?

• 18.9.08 11:36
• Labs draugs ir simtreiz vērtīgāks par nekam nederīgu mīļāko :)
• Šo ierakstu nevar komentēt.

• restart
• 18.9.08 13:15
• Viens draugs stāsta, ka kalnos kāpt nemaz neesot tik skaisti, kā tas bildēs izskatās - smaidīgs alpīnists, žilbinoši baltas kalnu virsotnes un karodziņi, ļaušanās filozofiskām paŗdomām kraujas malā.
  Pēc 3000, vai 4000 metru augstuma sākas nebeidzamas fiziskas mokas - galvas reibšana, vemšana, caureja, ģībiens, bezspēks un viss pārējais, kas vien var piemeklēt - ir cilvēki, kas vienkāršī šādā augstumā sāk pat ne eksistēt, bet tikai veģetēt.
  Bet skaistums jau neesot virsotnēs, bet tajā, kas sagaida nokāpjot lejā - pēc tādiem fiziskiem un morāliem pārbaudījumiem dzīve tiek pilnībā restartēta ...
• 2 rakstakas uz sirds?