man arī zināma nepatika pret pārlieko plānošanu un visu raizēm, kad tik kaut kas būtu un varētu citiem pastāstīt un parādīt foto, cik forši man bijis un cik foršs es pats galu galā
tāpēc ieņemu zināmā mērā pozu par to, ka man vienalga un lielākoties vispār neko tādu nesvinu
piemēram, šobrīd jūtos tā, ka gribu būt viena - atpūsties un domāt, un droši vien sākt šķirot kaut kādas mantas, cik jau viss minētais ar tādu mežonēnu un visā ieinteresēt būtni kā kante ir iespējams

Es Tevi pilnība saprotu. Un apbrīnoju.
Vienmēr šķiet, ka vajag palikt ar sevi, noķert mieru, bet sašķeltā prātā parasti destrukcija ņem virsroku :)

Un jā, Jāņi tomēr man saistās ar tādu mistikas pilnu dabas enerģiju, ka gribot nevarētu tos noignorēt - tā migla, papardes, rasa, saule, uguns un gaisma ir asinīs.

to jau var arī jebkuru citu vakaru :)
bet droši vien, ka ir kāda īpaša sajūta
man nav, gandrīz par nevieniem svētkiem
nu, ir tā, ka man nevajag vienu konkrētu dienu, kad kalendārā svētki, man viss notiek sajūtu līmenī, nu, kaut kādi impulsi un iedvesmas - ja ir sajūta, var sarīkot svētkus (un ne tikai) jebkurā citā dienā
kaut kā tā
bet katram jau savs
un tieši tas jau arī ir labi