paradoksu karuselis un cukurvates smiekli

labi, ka naktī sevi pārvarēju un aiztaupīju telefonam liekus vārdus. dienas gaismā vairs tik ļoti nevelk un nevilina. vai es kļūdos un ļauju nenotikt kaut kam, ko pati ilgi gaidīju... un kārdinājums ļauties ir liels. bet... visu laiku fonā jūtu to pagaidu sajūtu, tāpēc - nē. nē. būtu pārāk grūti pēc tam dzīvot, zinot, ka esmu sāpinājusi tikpat dziļi, kā reiz sāpināja mani.