paradoksu karuselis un cukurvates smiekli

bet vajag tik salīdzinoši nedaudz, lai gulēt ietu jau ar vieglāku, brīvāku galvu. kāds zvans, silta duša, kāda sms un cigoriņu megakafija ar pienu. arlabunakti, domas, arlabunakti. laikam mazliet smieklīgi un paradoksāli to rakstīt šeit - domu dārzā, bet atkal gribas sasniegt to bezdomu stāvokli kādreiz, uz vienu mazu, netveramu mirkli, kā meditējot. pēc tam spārno brīvība un šķiet, ka vienā netveramajā mirklī esi bijis visā pasaulē un visā laikā, tad ķermenim gluži fiziski cauri izlīst pateicības vilnis un prieks vibrē katrā šūnā. arlabunakti, domas.