paradoksu karuselis un cukurvates smiekli

tieši pēc 2 nedēļām līdz beigām būs palikušas ~2 stundas, jo kam gan interesē tas, vai dienā, kad viss tiek terminēts, es palieku līdz 17:30 vai 18:00...noteiktības šobrīd (vēl) nav, horizonts ir pāris mēnešu attālumā. jūtos kā tāds dullais dauka, mazā laiviņā, ceļā pretī nezināmajam. šodien, komponējot ooo šablonus, jutos mazliet kā rakstot pašai savu nekrologu. kaut kam ir jābeidzas, lai sāktos kas cits, tā jau ir. un liktenis visu saliks īstajās vietās. bet tā gribas noteiktību un drošību, tieši šobrīd un tagad.

jā, vēl joprojām brīnos. par to, kāpēc cilvēkam ar gf ir iekāriens nakts vidū stundām runāt par visu un neko, flirtēt caur puķēm un dūmakainā balsī dot mājienus par kaut kādiem zemūdens viļņiem. par to, kāpēc es, ar visiem saviem principiem, lepnumu un spītību, uz kaut ko tādu ielaižos. esmu atklājusi spēles prieku, bet šo spēli būs jāpārtrauc partijas vidū, lai es nepaliktu zaudētājos.