paradoksu karuselis un cukurvates smiekli

vai lauzties aizslegtas durvis? ech. klasiskais stasts par draudzenem. preceta mate un single bezbernu sieviete. nebiju domajusi, ka nonaksu saja kliseja. domaju, ka mes jau nu gan stavam tam pari, musu draudziba ir ista, muziga un nesatricinama. nezinu pat, vai kaut kas ir satricinats, varbut tik vien, ka apledojis. nav vairs atklatibas un siltuma, katra sarunu tema ir potencials iemesls neaugligam diskusijam, kuras mana loma parasti ir taisnoties, vinas - visgudri sminet un uzdot provokativus jautajumus. izskatas, ka abas aizstavamies, kura klusejot, kura uzbrukot. un ir auksti un skumji. varbut vel jo skumjak tad, kad apmainamies pieklajigiem apsveikumiem un paldiesiem. ka svesinieces.
jau vairak ka menesi melnrakstu mape gul iesakts meils, bet nevaru nekadi pabeigt un nosutit. briziem liekas, ka vajag tikai pateikt, ka es jutos, un dzirdet, ka jutas vina, un viss bus atkal labi. citureiz skiet, ka jalaiz to visu vala un jaiet talak, uzturot pieklajigas bezpersoniskas attiecibas un leni, bet noneversami attalinoties.