paradoksu karuselis un cukurvates smiekli

reizem pietiek izlasit kada statusu ieks facebook un nemanot uzlabojas oma un prats top gaisaks. no maniem "draugiem" tadus statusus parasti raksta H. dazreiz vins stasta par savu darbu studija, par jaunam dziesmam, citureizi par brauksanu kaut kurp, ka soreiz, vel vins reizem vienkarsi ieraksta : sending some love and groovy rhythms your way, have a great day all of you. zinu, ka laudis cinisma baseina dzilaja dala par kaut ko tadu novaikstas un nomurmina kaut ko par corny, tomer man tas lielakoties uzlabo garastavokli. reizem, kad pati peldos dzilaja dala, siem statusiem parslidu pari, bet pat tad mani nav nicinajuma un izsmiekla. laikam tapec, ka but dzilaja dala nav mans aicinajums, tur iepeldu, lai sleptos. isti neticu, ka tas vispar ir kada cilveka aicinajums. zults ir vajadziga, bet tai nav japlust asinsvados. tapec priecajos par sadu tira skabekla malku.
pec vakardienas ari es velos pameginat kaut ko, kaut vai atsakt mezaparka tures. bus jasanemas un jaieiet sporta veikala, nopirkt apavus. sanemties vajadzes, jo sporta veikali ir tik loti "not me", bet tas bus ta verts!

woohooo! turpmak, kad vajadzes aizstaveties diskusijas par steigas un stresa neparpildita laika "nelietderibu", varesu citet tanti Virdziniju: Yet it is in our idleness, in our dreams, that the submerged truth sometimes comes to the top. /Virginia Woolf
protams, turpinasu citet ari visu guru guru Garfield: some call it laziness, I call it deep thought.