paradoksu karuselis un cukurvates smiekli

ir jau pietiekami vesi, lai varetu baudit kanelmaizites ar kakao. lai ari kakao atdzisa, kamer dzinos pakal darba surikatiem, garsa no ta nav cietusi. man jau vispar atdzisusi dzerieni vienmer labak gajusi pie sirds. nacas kafejnica ieraudzit LKA rektoru, abi ar damu, kas looti izskatijas pec silvijas R., bija iegrimusi kada viegli eksistenciala saruna. iedomajos, ka butu, ja tomer butu pabeigusi to magistru; varbut pasniegtu tagad kadu lekciju vai kaut ko tadu... mierinu sevi ar "bus lemts, tad bus" filosofiju. ja, esmu fataliste, man patik viegli slidet pa dzivi un piepuleties tikai tad, ja jutu, ka man to vajag. nevis, lai pec tam klastitu par to, "ka es to izciniju" t.i. "visi tagad cieniet mani".

cerams, ka cetrpadsmitais oktobris nebus jagaida...