mani vienmēr mulsina cilvēki, kas grib apgūt kādu valodu un vēlas "tikai runāt". jo "gramatika jau nav tik svarīga" un "rakstīt man arī nevajadzēs". manās ausīs tas skan vienā tonī ar "es gribu iet, bet kustināšu tikai vienu kāju". un tā apti runāšana reizēm ir ko vērta. vai tāpēc jābrīnās, ka visi šodien runā n-tajās svešvalodās, arī tad, ja tikai spēj izkunkstēt pāris greizus teikumus. bet CV rakstīts - brīvi. katram sava brīvība.