paradoksu karuselis un cukurvates smiekli

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
laiks tāds aizkavējies, nekādi nevaru pierast, ka jau jūlijs. pat jūniju nepaguvu pieradināt, paskrēja garām kā raibs runcis ar pusieplēstu ausi. bet zemenes, ķirši, Austrumeiropas avenes par 2,50 vannītē un arbūzi ir skaidra zīme - jūlijs!
lietus un tveice sapinas, kā jau jūlijā. drīz trotuāri zem liepām būs lipīgi jo lipīgi, vakari vēl gaiši, bet arvien ātrāk krēslojoši, ar tumīgiem saulrieta mākoņiem un tumšām debesīm kādas ir tikai jūlijā. tumšas, biezas, uzklātas zemei kā sega, tik tuvu, ka zvaigznes var aizsniegt ar roku, ja tikai uzrāpjas uz kāda jumta. jūlijā šķiet, ka jāatdodas kādai saldkaislei; un katrs vakars, kas nav pavadīts ļaujoties kārdinājumiem, šķiet velti izšķiests. jūlijā vēl šķiet, ka vasara būs mūžīga, ka tik daudz kas vēl priekšā, ka ķirši vienmēr būs asiņojoši saldi. jūlija sajūta.
Powered by Sviesta Ciba