ignition
Oct. 4th, 2008 | 07:54 pm
music: arctic monkeys - sos
Braaleens_tas apsolās savā ierakstā, kas top pēc ilga pārtraukuma, nepieminēt rudeni - tā sakot, jāveicina jaunrade. nu jā, nepieminēt šo gadalaiku ir praktiski neiespējami, jo tas ir kā krāsas bundža un ota, ar kuru attiecīgajos toņos sulīgi tiek nokrāsots viss notiekošais un tā. bet gan jau.
pēdējā laikā nākas apzināties iekšā dzīvojošo vēlmi pašreizējo laika garu, dzīves momentu vai kā-lai to-labāk-nosauc kaut kā ierāmēt. piešķirt kādu kopīgu motīvu + noskaidrot/noformulēt savu vietu tajā visā. problēma ir tā, ka to izdarīt ir ārkārtīgi grūti. neesot pesimistam, kurš pasauli spēj saredzēt vien kā izvirtušu, ekonomiskās uzkundzēšanās un kulturālā pagrimuma industriju, kur nabaga pilsonim atliek tikai izbaudīt savus ikdienas necilos prieciņus. un neesot arī - omg, kā mēs esam attīstījušies, cik labi, ka ir atcelta vergturība - tipa entuziastam. protams, varbūt būtu grūti atrast cilvēkus, kas sevī iemiesotu tik radikālas un abos gadījumos naivas nostādnes par apkārtējo pasauli un savu pozīciju tur. vairums apgrozās kaut kur pa vidu, Braaleens_tas tajā skaitā. un kā lai no tāda vidēja, pretrunīga, neviennozīmīga skata uztaisa tādu ne obligāti precīzu, bet glītu, subjektīvu, efektīgu Rāmi? tādu, no kura iespaidojoties droši varētu taisīt augšā episku kinodarbu utml. ja kāds jautā, kāda velna pēc kaut kas tāds būtu nepieciešams, atbildes īsti nav. laikam jau tāda padarīšana būtu svarīga un aizraujoša tīri kā process, kas liktu veidot savu viedokli tā vietā, lai pieņemtu citu piedāvāto tajās sfērās, kurām pievērsties ikdienā vnk ir slinkums.
ja raksta, tad raksta - nevar nepieminēt arī to, ka Braaleens_tas ir pavisam skaidri sapratis to, ko it kā jau iepriekš nojauta, bet līdz galam nespēja pieņemt. rudenī(khm) pa retam piemeklē doma, ka 'vot, ja tagad varētu nokļūt uz Bolderājas/Mangaļsalas mola, Jūrmalā, Siguldā, whatever - tad defaultā būtu būtu īpašāka sajūta. iespējams. bet jebkurā gadījumā galarezultātā tu attopies aizaugušā mikrorajona parkā, blakus atkritumiem nelielā koncentrācijā, nepagurstošiem skrienošiem pensionāriem, maziem bērniem/suņiem ūūn.. sajūties vnk bezgalīgi īpaši. mhm, pareizi, vietas/telpas nozīme padevīgi atvirzās otrajā plānā brīžos, kad ir sasodīti silti visās četrās(vismaz četrās) dimensijās. paldies ^_^.
pēdējā laikā nākas apzināties iekšā dzīvojošo vēlmi pašreizējo laika garu, dzīves momentu vai kā-lai to-labāk-nosauc kaut kā ierāmēt. piešķirt kādu kopīgu motīvu + noskaidrot/noformulēt savu vietu tajā visā. problēma ir tā, ka to izdarīt ir ārkārtīgi grūti. neesot pesimistam, kurš pasauli spēj saredzēt vien kā izvirtušu, ekonomiskās uzkundzēšanās un kulturālā pagrimuma industriju, kur nabaga pilsonim atliek tikai izbaudīt savus ikdienas necilos prieciņus. un neesot arī - omg, kā mēs esam attīstījušies, cik labi, ka ir atcelta vergturība - tipa entuziastam. protams, varbūt būtu grūti atrast cilvēkus, kas sevī iemiesotu tik radikālas un abos gadījumos naivas nostādnes par apkārtējo pasauli un savu pozīciju tur. vairums apgrozās kaut kur pa vidu, Braaleens_tas tajā skaitā. un kā lai no tāda vidēja, pretrunīga, neviennozīmīga skata uztaisa tādu ne obligāti precīzu, bet glītu, subjektīvu, efektīgu Rāmi? tādu, no kura iespaidojoties droši varētu taisīt augšā episku kinodarbu utml. ja kāds jautā, kāda velna pēc kaut kas tāds būtu nepieciešams, atbildes īsti nav. laikam jau tāda padarīšana būtu svarīga un aizraujoša tīri kā process, kas liktu veidot savu viedokli tā vietā, lai pieņemtu citu piedāvāto tajās sfērās, kurām pievērsties ikdienā vnk ir slinkums.
ja raksta, tad raksta - nevar nepieminēt arī to, ka Braaleens_tas ir pavisam skaidri sapratis to, ko it kā jau iepriekš nojauta, bet līdz galam nespēja pieņemt. rudenī(khm) pa retam piemeklē doma, ka 'vot, ja tagad varētu nokļūt uz Bolderājas/Mangaļsalas mola, Jūrmalā, Siguldā, whatever - tad defaultā būtu būtu īpašāka sajūta. iespējams. bet jebkurā gadījumā galarezultātā tu attopies aizaugušā mikrorajona parkā, blakus atkritumiem nelielā koncentrācijā, nepagurstošiem skrienošiem pensionāriem, maziem bērniem/suņiem ūūn.. sajūties vnk bezgalīgi īpaši. mhm, pareizi, vietas/telpas nozīme padevīgi atvirzās otrajā plānā brīžos, kad ir sasodīti silti visās četrās(vismaz četrās) dimensijās. paldies ^_^.