Kā |
[25. Okt 2005|10:53] |
var tā dzīvot - pusei nopietni, pusei pa jokam? (Atkal sākās:D) Man atkal nāk virsū enerģijas eksplozija, sāk skriet tirpas un pekšņi es varu izdarīt visu, ko vajag. Šī būs viena no tām dienām, kad es paveikšu trīsreiz vairāk, nekā parasti, vakarā sabrukšu, bet no rīta, pēc precīzi 5 stundām miega, es lekšu augšā, un atkal, līdz beigsies jebkādas rezerves, un es ieslēgšos kā inkubatorā, lai mestos ārā tad, kad adrenalīna rādītāji atkal būs tikpat augsti kā tagad. Šeit ir pāris retoriski jautājumi, izsacīti pret debesīm. Pieņemsim, ka es zinu atbildes. Pieņemsim, ka ne jau atbildes man ir vajadzīgas. |
|
|