Negribu ne ar vienu socializēties. Bet tā kā Latvijā palikušie draugi ir kūkas, man jārod kaut kādas izklaides.

Bļje KO? Pīpēt zāli?
Ai, nu kamōōōn. Ārā ir nāvīgi karsti. Nekas mani nespētu dabūt ārā no mājas. Un vēl bez salapīšanās. Tādi kapi mutē. Pizģets. Nomirt.
Bet ja būtu jāiet, ko man darīt? Mans mūlis spogulī izskatās kroplīgi. Man liekas, viņš... ai, pohuj. Lai visi iet dirst, es savākšos tieši tik daudz, lai man pašai no sevis vemt negribētos.
Ja varētu vakarā sarunāt... Varbūt kaut ko pazīstamu satiktu. Bet ko es ar kaut ko pazīstamu darītu? Hmmm...
Nu KĀPĒC esmu tāds cilvēks, kuru citi cilvēki neaizrauj?!

Pizģets kā nosmējos par viena ''fotogrāfa'' galerijām. Tādus mēslus fotogrāfē, ka tikai turies. Iesviedu kādu komentāru, lai jau sajūt patiesību.
Pat es, kurai neinteresē fotogrāfēšana, redzu, ka modeles purns atgādina zirga ģīmi, ka pozas ir lēti, nē, es pat teikšu tualetes papīra vietā derīgi mēsli augstākā ranga modes žurnālu fotogrāfiju atdarinājumi, nerunājot par tērpiem. Laikam, modeļi ir tik sūdīgi, ka, lai viņus kāds vispār pamanītu ir jāfočējas uz graustu fona. Starp citu, grausti visās bildēs ļoti labi izskatās.
Māksla bļje.

''Visas tās stulbās bildes tik vienādas...
HAAHAHAAA... iešu uzvilkšu kādu lupatu, nostāšos pie koka, uztaisīšu nopietnu purnu un nofočēšos... un bušu kā visas kuces. Vai arī uzvilkšu augstpapēžu kurpes, kleitu, samālēšos, ielīdīšu mežā vai graustā, sataisīšu nopietnu purnu ar puspavertām lūpām *izdrāz mani te* izskatā. Vai arī saģērbšos kā padauza un skraidīšu pa pļavu, lēkāšu un prasīšu, lai mani fotogrāfē gaisā.
Pfff. Māksla.''

Āāāāh. Nu šitā svīst. Beidzos vai nost cik karsti.

Pūstu.