Negribu ne ar vienu socializēties. Bet tā kā Latvijā palikušie draugi ir kūkas, man jārod kaut kādas izklaides.

Bļje KO? Pīpēt zāli?
Ai, nu kamōōōn. Ārā ir nāvīgi karsti. Nekas mani nespētu dabūt ārā no mājas. Un vēl bez salapīšanās. Tādi kapi mutē. Pizģets. Nomirt.
Bet ja būtu jāiet, ko man darīt? Mans mūlis spogulī izskatās kroplīgi. Man liekas, viņš... ai, pohuj. Lai visi iet dirst, es savākšos tieši tik daudz, lai man pašai no sevis vemt negribētos.
Ja varētu vakarā sarunāt... Varbūt kaut ko pazīstamu satiktu. Bet ko es ar kaut ko pazīstamu darītu? Hmmm...
Nu KĀPĒC esmu tāds cilvēks, kuru citi cilvēki neaizrauj?!