skidkas pie mentiem
Šodien, pēc jautri uzrakstītās sporta teorijas ieskaites, nācās doties uz centra pusi savākt, pie drauga atstāto, ģitāru un somu. Loģiski, ka atrodoties centrā slinkums bija doties mājās, tādēļ, es un vēl 2 purni (Valts un Andrejs aka Kuilis, turpmākajm stāstam ir svarīgi jūs iepazīstināt ar čomu vārdiem) devāmies uz Vecrīgas pusi. Ieskrējām Hessītī, paķērām īsti amerikāniskas pusdienas - burgerus, un nolēmām doties uz tivāk Narkesenu, lai paķertu kaut ko alkoholisku. Tālākais mūsu ceļš, pēc ilgas alkohola izvēles, veda uz Bastejkalnu. Tur apēdām burgerus un attaisījām dzērienus, man bija Carlsberg alus, Valtam kaut kāds sidrs, bet Kuilim no Hessīša palikusi drusku koliņa. Valts protams viltīgs būdams, ielēja sidru kolas glāzītē, bet es, kā jau riktīgi kūls džeks, dzēru no pudeles, kura bija aptīta ar maisiņu. Pēc kāda laika, pie mums piespriņģoja 2 jaukas policistes, Valts fiksāks būdams, izmeta glāzīti ārā uzreiz, bet man nepaveicās, par laimi, pudele bija gandrīz tukša. 5 Ls mums nebija pat kopā metot, tāpēc es uz fiksu roku nokliedzu, ka vajag stādīt protokolu, nu ko, uzzināju, ka tā nav laba doma, jo tad uz tiesu jāiet un tur lems sodu no 5-50 Ls. Tad policistītes prasīja, cik mums ir, man bija 0,25 Ls, Valtam 0,70 Ls, Kuilim (viš starp citu pa smalko uz ieskaiti, uzvalkā ieradās un līdz ar to uzvalkā pa centru pastaigājās) 2,35. Un pēkšņi, viena no viņām saka: "Nu labi, dodiet 2 Ls".
Un tā, pateicoties Kuilim, man uz soda talona stāv nevis 5 Ls rēķins, kā vajadzētu būt, bet 2 Ls.
Un tā, pateicoties Kuilim, man uz soda talona stāv nevis 5 Ls rēķins, kā vajadzētu būt, bet 2 Ls.