| |
[Jul. 13th, 2009|10:26 am] |
nu bet kāpēc mēs viemēr no par to uzburam drāmu? Katra reize, kad es šajā jautājumā "piekāpjos", mēs krītam dziļāk bezdibenī. Man gribas raudāt, bet man ir jāsmaida. Turklāt man ir sajūta, ka kāpju uz tā paša grābekļa otreiz, jo tāpat bija arī toreiz ar B.
Un eļlu ugunī pielej tās visas pozitīvās emocijas, kas mani pārņem tur citur, kad Tevis nav blakus. Tā laipnība, uzmanība un vieglums (lai cik man riebtos kaut ko attaisnot ar "vieglumu"!!). Zinu, zinu, ka tajā ir pārāk daudz šķietamā, bet es esmu tikai cilvēks. |
|
|
| |
[May. 25th, 2009|03:04 pm] |
bet tas ir vēl nomācošāk, reizē tās lietas piedzīvot un reizē saprast visus cēloņus un iemeslus, saprast, ka tā ir ļoti bieži, ļoti daudziem un tā.. Nu visādi strīdiņi par mājas tīrīšanu, trauku mazgāšanu un auto vadīšanu ir tikai paši triviālākie piemēri, bet nu būtībā arī citas lietas, kas rada konfliktus attiecībās, man liekas, ir būtībā līdzīgās lietās sakņotas.. atšķirīga (kaut vai ļoti nedaudz) izpratne par lietu kārtību un vēlme šo savu kārtību ieviest kā "pareizo". ja tas vēl ir komplektā ar spītību...
Nē, nē, viss būs labi! es zinu arī, ka tā sajūta "ka tev tas nemaz nerūp" ir mana problēma, Tev rūp, tikai citādi. Parasti es to Zinu, dažreiz man Liekas citādi. |
|
|
| |
[May. 19th, 2009|11:46 am] |
redz, tā arī bija, kā man likās. Bet kopumā turos labi. Man pat sāk likties, ka viss bija pārprasts. Varbūt varēs dzēst laukā žo žurnālu :)
vakar..nu vakar..nelāgais liktens joks ar to kombināciju, kādā mums tagad jābūt. man tikai besī, ka es mulstu, saraujos un klusēju vai stulbi smaidu. aaaa! es tak esmu labs cilvēks, jauks, atvērts.ja es nemulstu mes varētu vairāk spēlēties un visiem būtu labi. jo neko vairāk jau man tikuntā nevajag. |
|
|
| |
[Apr. 27th, 2009|12:13 pm] |
|
iespējams, tak, ka atkal uz 2 ned būs miers, tad jau atkal viss pierims. Jo es jau nemaz negribu. Tās tikai kaut kādas instinktu līmeņa sajūtas, spīts, kad gribas tikai sajust to dzirksteli, to strāvojumu.. thrill. Mājās jau tā vairs nav. (acīmredozt tev arī) Un tas ir normāli! Es gan neko nepārmetu. Es arī negribu tajā neko mainīt. Šausmas, tas skan tik egoistiski, jo savā būtībā tas ir ļoti slikti, manuprāt. Pret visiem. Bet diemžēl tā laikam arī notiek ar visiem, ātrāk vai vēlāk. |
|
|
| |
[Apr. 27th, 2009|09:05 am] |
nu bāc. vakar tu atkal skatījies, smaidīji, pat pieskāries. Tu arī esi izdomājis man "iesauku". Sapnī gan labāk būtu nenācis.
Bet varbūt es pārprotu. (labi vien būtu) |
|
|
| |
[Apr. 24th, 2009|09:10 am] |
|
redzi, redzi, es tak teicu, ka tās ir tikai iedomas. Dažas dienas off un viss jau gandrīz bija savās vietās. Bet tagad, kad atkal sakrita intensīvāks grafiks, atkal veselais saprāts sarāvās čokurā. Nu bāc! Tās suņa acis! brūnas! Bet tas arī viss! Nu labi, vēl tas, ko tu toreiz teici. Bet citādi mūs nekas nesaista. Un nesaistīs. Attopies! |
|
|
| |
[Apr. 7th, 2009|08:52 am] |
|
ļoti klasiska dienasgrāmata par ļoti klasisku stāstu. Nepareizie strāvojumi, nepareizajā laikā. Bet es uzreiz pasaku, ka negribu neko mainīt Mājās. Tas tik tāds trakums, kam jātiek pāri ar iespējami mazākiem sarūgtinājumiem |
|
|
| |
[Apr. 7th, 2009|08:50 am] |
|
gan jau, ka es pieņemu vēlamo par esamo. Turklāt arī vēlamais ir tikai pieņemts par vēlamo, jo tas nemaz nav nekāds vēlamais. Vēlamais tajos vakaros un dienās paliek mājās un gaida mani pārnākam. |
|
|