Jo vairāk laida pavadu vienatnē, jo labāk jūtos. Visa vasara jau tāda. Palēnām, pamazām saprotu lietas un tad nākamās atkal būvējas tām virsū... Es vienkārši esmu laimīga. Mirkļi. Maksimāli cenšos izslēgt no apziņas tūlīt jau klāt esošās problēmas, jo ticu, ka šoreiz var savādāk. Mierīgāk. Dažreiz gan sevi jāapstādina- ieelpa, izelpa, viss būs labi, nedomā par to tagad. Bet kopumā labi. Pēdējās dienas pirms eirotripa. Bet man jau nekur nav jāsteidzas. Steiga vēl nekad nekur nav aizvedusi. Ik mirklis ir īpašs ar kaut ko...
Savāds miers iestājies. Mīlestība pret sevi. Domas par to, ko un kā labāk. Daudz praktizēšanas manā vienpadsmit kvadrātmetru telpā. Bet domāt vajag. Domāt šoreiz par to, kur tad īsti eju, kas būs ceļa galā, "kāpēc" lai atrod savu "tāpēc." Tā man tagad gribētos.