Vispār... var jau būt, ka cilvēki tiešām sāk domāt, ka esmu nojūgusies, kad jūsmīgi runāju par to, cik kaut kas ir skaists, kāds iedvesmojošs un kā viņa enerģija apgaismo pārējos. Tagad tas sāk izskatīties pēc jaunības maksimālisma? I mean, viss, ko saku, ir patiesība, un es tiešām tā domāju, bet... varbūt jāatrod labāks veids, kā sevi izpaust. Vakar konstatēju (vispār ne tikai vakar), ka, ja runāju lēnām un domāju par vārdiem, ko teiktu latviski, tad ZINU tos arī angliski. Saruna būtu daudz sakarīgāka, ja tā darītu vienmēr. Un mācīties paskaidrot, ko ar ko es domāju. Minēt piemērus. Un atcerēties, ka atbilde NAV jāsper ārā trīs sekundes simtdaļu laikā. Man ir laiks apdomāt atbildi, tad arī rezultāts būs kvalitatīvāks, cilvēki sapratīs, būs konekts un pašai prieks.