Esmu milzīgi pateicīga, ka man nācies dzīvot dažādās vidēs un saskarties ar visdažādākajiem cilvēkiem. Tas ir mani paglābis no milzuma aizspriedumu. Ciematu nūģi, mazpilsētnieki un Rīdzinieki. Valsts ģimnāzijas audzēkņi, profeņu studenti, izlutināti mammas bērniņi un topošie mūziķi. Gudrie un stulbeņi. Šikie un humpalnieki. Tievie un resnie. Klačotāji un saturīgi runājošie. Iedvesmojošie un skaudīgie. Reālie un utopiskie. Rupjie un pārpieklājīgie. Patiesie un lišķi. Dīvaiņi un normālie . Klasiskās mūzikas cienītāji, džezisti, metālisti un šlāgeru mīļotāji.
Tas viss veidojis manu uztveres veidu, kurš tikai turpina pilnveidoties.
Protams, man ir aizspriedumi, bet kuram to nav?
Anšlavs Eglītis savā garadarbā "Homo Novus" saka, ka cilvēks, kuram nav aizspriedumu, ir miris, jo tieši aizspriedumi veido mūs par tiem, kas esam.