Noskatoties šodien tādas filmas kā "Home" un "Mary and Max" rodas tikai pāris jautājumi, kas apliecina manu nožēlojamību:
1)kāpēc mēs nevarējām palikt mednieki- vācēji un dzīvot mierā? vai arī- kāpēc mūsu ir tik daudz? kāpēc nevarētu būt nelielas cilvēku grupiņas, kas baudītu dabas skaistumu un bez aizliegumu līmlentēm kāpelētu klintīs un ložņātu gar ūdenskritumiem?
2)kāpēc mēs visi nedrīkstam būt mazi dīvaiņi, sēdēt mājās, ēst šokolādi un darīt pavisam mierīgas lietas, kas neliek mums izcelties vai pagrimt uz pārējo fona, lai nebūtu tā, ka uzreiz citi mūs nepieņem kā normālu sabiedrības daļu? kāpēc vienmēr ir jāspriedelē, vai esi izvēlējies vieglāko (vai grūtāko) ceļu?