Ārā ir ārprātīgi skaisti. Tikai kaut kā nebūt es joprojām esmu pilnīgā dirsā. Un neapēju iziet no mājas bez iemesla, jo lielākais sarūgtinājums ir nespēja dalīties ar kādu skaistumā, ko redzu. Un arī, kurš tad iet ārā viens pats? Laikam vajadzētu atmest šo "netikumu," paņemt riteni un apbraukāt visas skaistās, neredzētās, neiepazītās vietas. Jāsaņemas.