Nekas man tā nebesī kā svinēt "padarītu darbu," kad īstenībā nekas nav padarīts. Un tāpēc es svinu katru dienu vienkārši tāpat.

Aizmigt pie Šostakoviča piektās un pat nepamosties no "padomju bungu rīboņas," tas ir kaut kas. Tā ir laime, varbūt pat svētlaime.