Dažreiz aizmirstas, ka... KATRU DIENU mums ir brīvā griba. Katru dienu ir plenty of time. katru dienu ir mirklis izdarīt kaut ko, ko tu esi patiesi gribējis izdarīt. Un katra diena ir brīnišķīga. Bet gandrīz katras dienas beigās ir kaut kas, kas tomēr nav labi. Un tas ir TAS, kas nav labi. Simple pleasures, kur tas viss paliek? Es vainoju savu izcelsmi par to, kā domāju un rīkojos. Bet viss, ko daru un visi ieradumi ir maināmi. Es varu būt tas, kas GRIBU būt. Es varu manīties. Un varu būt laimīga. Es vienmēr BŪŠU pietiekami laba, JA gribēšu. Iekārtot istabu, aizbraukt uz Briseli, apceļot Eiropu, iemīlēties, iemācīties visu par vokālo tehniku, iemācīties slešakordus, pētīt instrumentāciju, iemācīties angļu valodu, rakstīt GRĀMATAS, nopirkt fotokameru, dzert frapučīno ar draugiem, nebaidīties zaudēt laiku, kurš mums nepieder, pirkt lietas un drēbes un nejusties par to slikti, nobukot lidmašīnas biļeti. Un tas ir tikai sākums. Sākums skaistai, skaistai dzīvei. Un tas viss ir jādara TAGAD, ŠODIEN, TŪLĪT.