Esmu tik ļoti pārāk pieradusi pie dzīvošanas skolā, ka arī tagad pavadu šeit savas brīvās stundas. Es vairs nezinu, ko darīt. Vakaros neapmeklēju džema sesijas, jo man besī. Tā vietā vakaros skatos dzīvo koncertu ierakstus, ar tiem es vakarā aizmiegu, ar tiem pamostos. Un tad jau atkal ir skola. No rītiem esmu tāda saulīte, how come? Bet pēc pieciem, sešiem, septiņiem... Tā gan jau atkal ir kārtējā anti-sociāla cilvēka cerība, ka skolā notiks kaut kas labāks. Kaut es varētu šeit gulēt.