Ar katru dienu šis profils man riebjas aizvien vairāk. Es negribu vairs iesaistīties tajā balagānā, ko varētu nosaukt par wanna-be cibošanu. Nē, nē. Esmu inteliģenta jauniete, un tādas lietas kā "sekojiet man vairāk" mani neinteresē. Kaut kur šajā pasaulē vēl ir daudz normālu cilvēku, es to zinu, tikai neesmu vēl viņus satikusi. Es negribu vairs runāt par visu, kas notiek manā dzīvē, pat ar tiem, kas mani nezina, ne. Bez tam, nav jau tā, ka visus tas ļoti interesētu. Šķiet, ka agrāk es biju vairāk apsēsta. Mēs visi jau gribam sagrābt no pasaules daudz, daudz, tik daudz, cik vien iespējams, bet kādā mirklī tomēr nākas atdurties pret sienu un saprast, ka nekas nav bezgalīgs.

Pārāk daudz sakritību. Bohemijas laiks daudz ko ir ietekmējis manā dzīvē, bet cilvēki, kas ietekmēja, vairs neraksta. Es nu izvācos. Nē, ārā jau nedzēšos, bet nedomāju, ka vēl šeit nopietni rakstīšu. Esmu jau atradusi jaunus apartamentus- gan privātus, gan pārāk neitrālus, lai mani varētu pazīt. Laikam tas ir tas, ko vēlos. Zinu, kur mājo pāris man tuvas dvēseles, no kurām visus šos rakstīšanas gadus esmu slēpusies, varbūt pienācis laiks satikties, redzēt un, galu galā, arī sarunāties ar dzīviem cilvēkiem.

Un viss ir mūsu pašu lēmumi, atcerieties to. Notiek tā, kā jānotiek.

Paldies par visu.