(no subject)
Aug. 17th, 2011 | 12:52 pm
mana lielākā problēma ir satraukts un izkliedēts prāts. tā dēļ jebkā izdarīšanai jāiegulda 3reiz vai pat 10reiz lielāks darbs nekā citiem cilvēkiem. un tāpat rezultāts var arī nesanākt labs. es realizēju tikai daļu no sava potenciāla tās ārprātīgi driskainās domāšanas dēļ. es teiktu, kādus 50%.
un kāpēc? tāpēc, ka sirds plosa prātu. bailes no slikta rezultāta vai kāda pievilšanas aptumšo visu priekš acīm. un tā tas ir bijis vienmēr. es savā vētras acī sapratu, ka es apbrīnoju tos cilvēkus, kas mēdz runāt par kaut ko izdarītu kā par kaut ko izdarītu. kā par vēl vienu mezglu dzīves pavedienā: "es vakar nodevu maģistra darbu". es nespēju pateikt šādu teikumu bez aizžņaugta kakla un piebildes "bet viss ir drausmīgs sūds un pēdējā brīdī un nekas nav sanācis un vispār es tūlīt pakāršos".
un kāpēc? tāpēc, ka sirds plosa prātu. bailes no slikta rezultāta vai kāda pievilšanas aptumšo visu priekš acīm. un tā tas ir bijis vienmēr. es savā vētras acī sapratu, ka es apbrīnoju tos cilvēkus, kas mēdz runāt par kaut ko izdarītu kā par kaut ko izdarītu. kā par vēl vienu mezglu dzīves pavedienā: "es vakar nodevu maģistra darbu". es nespēju pateikt šādu teikumu bez aizžņaugta kakla un piebildes "bet viss ir drausmīgs sūds un pēdējā brīdī un nekas nav sanācis un vispār es tūlīt pakāršos".