par post-kvalitatīvajām metodēm
Sep. 14th, 2019 | 09:20 am
vakar bija simbolisks noslēgums 3 gadus ilgam procesam, kura laikā centos sevi pierunāt [..]
pa lielam, tas, kas ir noticis ar mani šajā cūkkārpas skolā ir, ka manas fiziskās sajūtas un emocijas vairs nevar mani nogalināt. es jūtos samērā droši savas fiziskajā un ķīmiskajā istabā arī bez antidepresantiem vai jebkādiem citiem notrulināšanās vai mīlestības viltošanas instrumentiem, un iespējams, tā arī ir "spēka" definīcija.
pa lielam, tas, kas ir noticis ar mani šajā cūkkārpas skolā ir, ka manas fiziskās sajūtas un emocijas vairs nevar mani nogalināt. es jūtos samērā droši savas fiziskajā un ķīmiskajā istabā arī bez antidepresantiem vai jebkādiem citiem notrulināšanās vai mīlestības viltošanas instrumentiem, un iespējams, tā arī ir "spēka" definīcija.
Link | Leave a comment | Add to Memories
(no subject)
Sep. 14th, 2019 | 10:02 am
bet, ja godīgi, normāla un autentiska savā domāšanā un runāšanā es jūtos tikai šeit, starp kustību cilvēkiem, kurus vieno zināma pazemība pret esošo mirkli. enerģija neaiziet kaut kā slēpšanai vai pierādīšanai, simpātiskā nervu sistēma var atslābt, un tad arī domas kustība kļūst precīza, eleganta un skaista.
Link | Leave a comment {4} | Add to Memories
(no subject)
Sep. 14th, 2019 | 10:58 pm
‘…movement is the generative source of our primal sense of aliveness and of our primal capacity for sense-making’