A mind-made-body - June 17th, 2011

pēkšņs TIEŠS kontakts, bez datora ekrāna un darba jautājumu starpniecības, ir kā zivju dzenis ābelē. man jau raustās lūpiņa.

vai jūs jau bijāt sapratuši, ka šī žurnāla temats ir vientulība (es tikai tagad sapratu)

es šodien raudu par to, ka viņa īstenībā mani apskauž, nevis mīl.

šonedēļ sev atkal nopirku nedēļas nogali svešas pilsētas viesnīcā, lai nodrošinātu sev to vienīgo stāvokli, kurā es varu pilnvērtīgi eksistēt kā garīga un intelektuāla būtne; to vietu, kurā atveras acis uz debesīm, dzimst skaistums un patiesība; to vietu, kas mani padara par to, kas es esmu. tomēr daudz labprātāk es darītu to, kas man sanāk daudz sūdīgāk - nebūtu nekas. no skatuves lektu cilvēku pūlī, atkal rāptos un atkal lektu.

tomēr to ir pelnījuši tikai viņi, garā nabagie ar mitrajām paslēpenēm, svētīgi brūnie un tievie jo tiem pieder