(no subject)
Jan. 16th, 2007 | 04:23 am
kontrastam: šodien izlasīju viedokli, kas runā pretī manējam. īss ieskats:
Kā morālists – puritānis vai anti-puritānis – atšķir seksu, lai radītu pēcnācējus, no seksa, lai gūtu baudu, Barts nošķir rakstniekus, kas raksta par kaut ko (ar šo Sarts apzīmēja rakstnieku), no īstiem rakstniekiem, kas neraksta par kaut ko, bet vienkārši raksta. Šo uzbāzīgo skaidrojumu darbības vārdam rakstīt Barts uzskata ne tikai kā pamatu prasmei izteikties, bet arī kā brīvības modeli. Bartam tas nav pieņēmums, ka rakstīšana iedarbojas uz kaut ko ārpus tās pašas (tiecas uz kādu sociālu vai morālu mērķi), kas padara literatūru par pretošanās instrumentu un apvērsumu, bet gan rakstības kā tādas praktizēšana: pārmērīga, rotaļīga, sarežģīta, izsmalcināta, jutekliska – valoda, kas nekad nevar pārstāvēt pastāvošo varu.
Barta uzslavas literatūrai, kas ir netendencioza, brīva aktivitāte, vienā ziņā raksturo viņa politiskos uzskatus. Viņš iedomājās literatūru kā nepārtrauktu tiesību uz individualitāti aizstāvēšanu; un tiesības beigu beigās ir tas, kas attiecas uz politiku.
Sūzena Zontāga.
tagad iešu gulēt, un šis citāts man vēl ir stipri jāpārdomā. kā tad tur ir, kā smejies. tas par politiku, tas daudz ko izskaidro. mana personība, kuras pamatā ir ticība Dievam, nejūt nepieciešamību pēc "nepārtrauktas tiesību uz individualitāti aizstāvēšanas". tā apšauba individualitātes tiesības uz pastāvēšanu. iespējams, tieši tāpēc man godīgāk būtu nerakstīt.
Kā morālists – puritānis vai anti-puritānis – atšķir seksu, lai radītu pēcnācējus, no seksa, lai gūtu baudu, Barts nošķir rakstniekus, kas raksta par kaut ko (ar šo Sarts apzīmēja rakstnieku), no īstiem rakstniekiem, kas neraksta par kaut ko, bet vienkārši raksta. Šo uzbāzīgo skaidrojumu darbības vārdam rakstīt Barts uzskata ne tikai kā pamatu prasmei izteikties, bet arī kā brīvības modeli. Bartam tas nav pieņēmums, ka rakstīšana iedarbojas uz kaut ko ārpus tās pašas (tiecas uz kādu sociālu vai morālu mērķi), kas padara literatūru par pretošanās instrumentu un apvērsumu, bet gan rakstības kā tādas praktizēšana: pārmērīga, rotaļīga, sarežģīta, izsmalcināta, jutekliska – valoda, kas nekad nevar pārstāvēt pastāvošo varu.
Barta uzslavas literatūrai, kas ir netendencioza, brīva aktivitāte, vienā ziņā raksturo viņa politiskos uzskatus. Viņš iedomājās literatūru kā nepārtrauktu tiesību uz individualitāti aizstāvēšanu; un tiesības beigu beigās ir tas, kas attiecas uz politiku.
Sūzena Zontāga.
tagad iešu gulēt, un šis citāts man vēl ir stipri jāpārdomā. kā tad tur ir, kā smejies. tas par politiku, tas daudz ko izskaidro. mana personība, kuras pamatā ir ticība Dievam, nejūt nepieciešamību pēc "nepārtrauktas tiesību uz individualitāti aizstāvēšanas". tā apšauba individualitātes tiesības uz pastāvēšanu. iespējams, tieši tāpēc man godīgāk būtu nerakstīt.
Link | Leave a comment {2} | Add to Memories
(no subject)
Jan. 16th, 2007 | 12:25 pm
es esmu vecs, jā, es esmu vecs.
liekas, kaut kādā paātrinātā veidā, ietaupot uz notikumu rēķina, esmu izdzīvojis vairākus mayas veidus, un tagad tas viss ir pārgājis, negribas neko, negribas būt pazīstamam, negribas neko uzrakstīt, neko sasniegt, nedz būt plaši mīlētam, nedz ģeniālam. tikai patiesību. saprast, izdzīvot. (es sev nemeloju? jā, es sev, protams, meloju. bet tā es gribu, vismaz tiktāl man sev jānotic)
un iedzert brīžam, papriecāties. es domāju, ja ir patiesība, tad tā noteikti nav viscaur pārlieku nopietna. tas taču visā radības godībā atspīd.
liekas, kaut kādā paātrinātā veidā, ietaupot uz notikumu rēķina, esmu izdzīvojis vairākus mayas veidus, un tagad tas viss ir pārgājis, negribas neko, negribas būt pazīstamam, negribas neko uzrakstīt, neko sasniegt, nedz būt plaši mīlētam, nedz ģeniālam. tikai patiesību. saprast, izdzīvot. (es sev nemeloju? jā, es sev, protams, meloju. bet tā es gribu, vismaz tiktāl man sev jānotic)
un iedzert brīžam, papriecāties. es domāju, ja ir patiesība, tad tā noteikti nav viscaur pārlieku nopietna. tas taču visā radības godībā atspīd.
Link | Leave a comment | Add to Memories
(no subject)
Jan. 16th, 2007 | 03:44 pm
es neesmu vecs, nē, es neesmu vecs.
tikko man piedāvāja.
sākumā atteicos, norobežojos. tad sāka pierunāt, telefona saruna ieilga, nervozitāte pieauga, šie stāsti par to, cik pozitīva, atbrīvota gaisotne būs studijā, un cik ļoti viņi ir ieinteresēti uzdot jautājumus par to, kā es vispār dzīvi redzu, nevis kaitināt ar klišejām. tā kā zvanītājs bija viens no maniem labākajiem draugiem, intervētājs - viņa radinieks, cilvēks, kas man vienmēr šķitis simpātisks. būsim godīgi - cilvēks, kurā es agrā jaunībā biju pat iemīlējies, piekritu. galvenais jau bija tas, ka man atgādināja opciju, ko varu izmantot, ja piedalos šajā raidījumā - manas bērnības kvēlākais sapnis - stundu visā valsts teritorijā skanēs mūzika, ko esmu izvēlējies tieši es. ko nepateikšu es, ko šķībi nodziedāšu, to izlabos mūzika.
tikko man piedāvāja.
sākumā atteicos, norobežojos. tad sāka pierunāt, telefona saruna ieilga, nervozitāte pieauga, šie stāsti par to, cik pozitīva, atbrīvota gaisotne būs studijā, un cik ļoti viņi ir ieinteresēti uzdot jautājumus par to, kā es vispār dzīvi redzu, nevis kaitināt ar klišejām. tā kā zvanītājs bija viens no maniem labākajiem draugiem, intervētājs - viņa radinieks, cilvēks, kas man vienmēr šķitis simpātisks. būsim godīgi - cilvēks, kurā es agrā jaunībā biju pat iemīlējies, piekritu. galvenais jau bija tas, ka man atgādināja opciju, ko varu izmantot, ja piedalos šajā raidījumā - manas bērnības kvēlākais sapnis - stundu visā valsts teritorijā skanēs mūzika, ko esmu izvēlējies tieši es. ko nepateikšu es, ko šķībi nodziedāšu, to izlabos mūzika.