A mind-made-body - November 7th, 2005

mana gulta ir zināms atskaites punkts. daudz laika pavadu, par to domājot.
ja viņnakt manā gultā gulēja trīs literāti, pagājušonedēļ - trīs reklāmisti, šonedēļ gulēja divi aktieri. viens no viņiem teica otram: mans mazais, tu tuvojies bīstamai plaisai. otrs nereaģēja un pārkāpa pāri metāla konstrukcijai, kas gultu norobežo no citām realitātēm.
mani nepamet bālums. šajā nedēļā atkal visu daudzkārt pārspīlēju. šobrīd iekāroju jau citu personu. ziņošu par notikumu attīstību.

nē, viss nebūt nav tik bezcerīgi, tikai atslābums, kas iestājas pēc nervu pārkairinājuma. ir jau tādi cilvēki, kam konstruktivitāte sagādā bezcerīgas mokas, visu laiku gribas atgriezties nulles pozīcijā, saritināties kā embrijam un gulēt dzemdē, pilnā ar... manā gadījumā, spirtu un marihuānu, un tad piedzimt, vājam, mulsam un kautrīgam, bet vēl pārāk dumjam un vājam, lai vilktu aiz sevis garu rindu ar atkritumu konteineriem, tad nu ar to arī laikam nodarbojos. un mazinās tas bezcerīgais strjoms, mokas, ko sagādā ikdienas pienākumi.
mans draugs no mīkstās, pelēkās vielas, vilnas šalle, tu, kas šo lasi, tu esi vienīgais, kam vispār gribu to rādīt. lūdzu tikai neuztraucies par mani, don't judge me, eksaltācija neatkāpjas, un es tur neko nevaru padarīt. esmu pārtraucis iet pie psihoterapeita, viņš mani nejuta.