A mind-made-body - October 25th, 2005

plānoju drīzumā rakstīt atlūgumu, paskaidrojot priekšniekam, ka man nav talanta šajā nozarē. tikai nervus sev bojāju. nepiemīt man bērna stulbums un pašrefleksijas trūkums, kas citiem ļauj saglabāt veselīgu pašapziņu visās vētrās. nav nekādas vēlmes strādāt.
mīļā i. viņnakt pārspīlēti skaļi drāzās ar savu celtnieku, nepārtraukti stenēdama, kliegdama,pēc visu pornofilmu labākajiem paraugiem, skaidri saklausīju "ō- jā, ō-jā, ō-jā", un "āā, paldies, paldies, vēl, vēl", to nav iespējams atkārtot, esot pie pilnas apziņas. "es tevi gribu vēl visādīgi mīlēt" - gramatiski debīli, bet maigi teica celtnieks. ticēdams,ka pišanās tiešām sagādā prieku šai nabaga meitenei, kuras agrīnā sportistes karjera un staipīšana pie stangas no bērnu dienām atņēmusi jebkādu sievišķību, atstājot vienīgi atbaidošu izmisumu un pieķeršanās vēlmi, lēmumu tēlot kaut vai robinu hudu, lai tikai tu neaizietu. un milzīgas, skumji pelēkas bērna acis.

šajā nedēļas nogalē ilgāku laiku ostījām propānu, pīpējām marihuānu, kā arī jaucām dažādus alkoholiskus dzērienus. vienam no viesiem zarnas neizturēja un to saturs satecēja gultas matracī uz spraugā starp rāmi un koka liesti. savukārt otrs vēma raustīdamies spazmās un dancodams ar ķermeni guļus pa grīdu, kā sātana apsēsts.
garākais no ciemiņiem bija ļauns un garlaicīgs. un es tā domāju ne tikai tādēļ, ka man ar viņu agrāk bijuši dzimumsakari, kas nav izvērtušies konstruktīvā turpinājumā. šķebīgs bija mirklis, kad šis ciemiņš bučojās vienlaicīgi ar diviem pretējā dzimuma pārstāvjiem, vienu brīdi bija redzama viņa sārtā,maiga uztaisītā mēle, kā arī caurspīdīga siekalu stīdziņa, kas to savienoja ar aukslējām.