(no subject)
Dec. 8th, 2021 | 02:24 pm
From:: ulvs
Man arī tā bija trīsdesmitgade, kas lika sākt domāt par savu miesu. Un to pateicības izjūtu esmu izjutis meditācijā, kas uzsākta pēc 10+ km skrējiena. Katrā ziņā būtu svētīgi nopietnāk pievērsties jogai. Sāku lasīt šo ierakstu, jo man iepatīkas viens iepriekšējais, kur tu piesauci par hipersensitīvā prāta un ķermeņa problemātiku. Es nespēju ar to sadzīvot bez fizikalitātes. Tā patiesi iztaisno ne tikai fizisko, bet mentālo mugurkaulu, visa haotiskā informācijas plūsma tā kā sakārtojas mērenākā, sagremojamākā.