atvadu sekss
Viss bija beidzies. Es iecirtu viņa sejā mēmu pļauku, kā "paldies" par visu, kas bijis. Izkāpu no gultas un iegāju dušā. Nomazgāt viņu nost.
Nolādētais durvju krampītis joprojām nav sataisīts. Pamanīju, kā viņš klusi vēro mani caur durvju šķirbu. Ir taču jāļauj vīrietim apjēgt, ko esmu viņam atņēmusi. Jāļauj saglabāt atmiņu stūrī kadrs, kas uzpeldēs vientuļākajās naktīs. Lēnām ieziedos ar dušas želeju. Pārlaidu rokas pāri krūtīm. Saspiedu tās, un atlaidu. Atkal maigi saspiedu un atlaidu. Pagriezos pret viņu. Ieskatījos acīs. Uzliku vienu kāju uz vannas malas. Manas rokas lēnām slīdēja pār augumu. Zemāk, vēl nedaudz zemāk. Pirksti klusām apstājās pie vārtiem, kā lūgdami paši sev, vai drīkst. Kluss skatiens uz viņu. Viņš jau ir ienācis vannas istabā. Kails un nobriedis. Stāv un klusē. Es arī stāvu un klusēju. Viņš pienāk tuvāk un dodas tur, kur mani pirksti tā arī nesaņēma atļauju doties. Es atgrūžu viņu. Diezgan neveikli, jāatzīst. Viņš paslīd un nokrīt uz vannas istabas grīdas. Viņa acīs vēlme un samulsums. Manējās - tikai vēlme. Izkāpju no vannas, pieliecos pie viņa un sāku skūpstīt viņa ķermeni. Katru sīkāko daļu. Katru. Viņš sagrābj mani, paceļ augstu gaisā un, atspiežot pret sienu, uzsēdina uz sevis. Šī vienmēr ir bijusi mana iecienītākā sēdvieta. "Žēl, ka nevaru sava ofisa apnikušo krēslu nomainīt pret šo sēdvietu", klusi pie sevis nodomāju. Pēc neskaitāmiem straujiem un spēcīgiem grūdieniem, mēs jau atrodamies uz virtuves grīdas. Suns nesaprašanā mūs vēro. Tad it kā uztvēris un sapratis notiekošo, klusi izlavās no telpas. Suns.. nu bet protams. Viņš pagriež mani uz otru pusi, es nostājos uz ceļgaliem un viņš ienāk manī no mugurpuses. Nemainīgā ritmā, apļojot gurnus. Tieši tā, kā man patīk vis labāk. "Ja šī ir pēdējā reize, tad tev jāpaņem mani visu", es noelšos. Viņš izraujas no manis un lēnām ieiet manī vēlreiz. Tikai šoreiz tumšākās dzīlēs, pagrabstāvā. Lēnām un pār liecinoši. Nedaudz sāp. Bet apvienojumā ar viņa roku darbībām ap manu garantētās baudas pauguru tas dod tādas neaprakstāmi patīkamas sajūtas. Nekad neesmu varējusi to izskaidrot, bet patiesai baudai vienmēr vajadzīgs arī piliens sāpju. Viņš kļūst straujāks. Es saļimstu, bet viņš turpina.. un beidz. Es iekliedzos. Ātri izraujos no viņa smagā ķermeņa apakšas, pagriežu uz muguras un notupjos virs viņa. Viņš laiza mani tik spēcīgi, ka es nespēju noturēties kājās. Pozīciju maiņa un es jau viegli guļu uz grīdas, viņa galva starp manām kājām. Pirksti bez atļaujas ieiet un iziet no manis. Tie atrodas gan manā vagīnā, gan "pagrabstāvā". Ar kliedzienu un asarām acīs mani sasniedz baudas virsotne.
Atgrūdu viņu ar kājām. Piecēlos, iecirtu pļauku un aizgāju uz dušu. Nomazgāt viņu no sevis.
Nolādētais durvju krampītis joprojām nav sataisīts. Pamanīju, kā viņš klusi vēro mani caur durvju šķirbu. Ir taču jāļauj vīrietim apjēgt, ko esmu viņam atņēmusi. Jāļauj saglabāt atmiņu stūrī kadrs, kas uzpeldēs vientuļākajās naktīs. Lēnām ieziedos ar dušas želeju. Pārlaidu rokas pāri krūtīm. Saspiedu tās, un atlaidu. Atkal maigi saspiedu un atlaidu. Pagriezos pret viņu. Ieskatījos acīs. Uzliku vienu kāju uz vannas malas. Manas rokas lēnām slīdēja pār augumu. Zemāk, vēl nedaudz zemāk. Pirksti klusām apstājās pie vārtiem, kā lūgdami paši sev, vai drīkst. Kluss skatiens uz viņu. Viņš jau ir ienācis vannas istabā. Kails un nobriedis. Stāv un klusē. Es arī stāvu un klusēju. Viņš pienāk tuvāk un dodas tur, kur mani pirksti tā arī nesaņēma atļauju doties. Es atgrūžu viņu. Diezgan neveikli, jāatzīst. Viņš paslīd un nokrīt uz vannas istabas grīdas. Viņa acīs vēlme un samulsums. Manējās - tikai vēlme. Izkāpju no vannas, pieliecos pie viņa un sāku skūpstīt viņa ķermeni. Katru sīkāko daļu. Katru. Viņš sagrābj mani, paceļ augstu gaisā un, atspiežot pret sienu, uzsēdina uz sevis. Šī vienmēr ir bijusi mana iecienītākā sēdvieta. "Žēl, ka nevaru sava ofisa apnikušo krēslu nomainīt pret šo sēdvietu", klusi pie sevis nodomāju. Pēc neskaitāmiem straujiem un spēcīgiem grūdieniem, mēs jau atrodamies uz virtuves grīdas. Suns nesaprašanā mūs vēro. Tad it kā uztvēris un sapratis notiekošo, klusi izlavās no telpas. Suns.. nu bet protams. Viņš pagriež mani uz otru pusi, es nostājos uz ceļgaliem un viņš ienāk manī no mugurpuses. Nemainīgā ritmā, apļojot gurnus. Tieši tā, kā man patīk vis labāk. "Ja šī ir pēdējā reize, tad tev jāpaņem mani visu", es noelšos. Viņš izraujas no manis un lēnām ieiet manī vēlreiz. Tikai šoreiz tumšākās dzīlēs, pagrabstāvā. Lēnām un pār liecinoši. Nedaudz sāp. Bet apvienojumā ar viņa roku darbībām ap manu garantētās baudas pauguru tas dod tādas neaprakstāmi patīkamas sajūtas. Nekad neesmu varējusi to izskaidrot, bet patiesai baudai vienmēr vajadzīgs arī piliens sāpju. Viņš kļūst straujāks. Es saļimstu, bet viņš turpina.. un beidz. Es iekliedzos. Ātri izraujos no viņa smagā ķermeņa apakšas, pagriežu uz muguras un notupjos virs viņa. Viņš laiza mani tik spēcīgi, ka es nespēju noturēties kājās. Pozīciju maiņa un es jau viegli guļu uz grīdas, viņa galva starp manām kājām. Pirksti bez atļaujas ieiet un iziet no manis. Tie atrodas gan manā vagīnā, gan "pagrabstāvā". Ar kliedzienu un asarām acīs mani sasniedz baudas virsotne.
Atgrūdu viņu ar kājām. Piecēlos, iecirtu pļauku un aizgāju uz dušu. Nomazgāt viņu no sevis.
