Lifts
Satraukts skatiens vienam uz otru, iekāpjot liftā.
Ja tie būtu citi apstākļi. Cita vieta. Un ja mēs būtu pazīstami, kaut mazliet.
Cauri apģērbam redzamas viņa spēcīgās rokas.
Lifts iesprūst. a u vas est mobilnij telefon?
Parasti šādas frāzes liek satraukties, ka prasītājs to izraus no rokām un aizskries prom.
Šoreiz frāze liek satraukties, jo viņa balss ir tik piezemēta, samtaina un klusa.
Man pārskrien trīsas. Izvelku savu mazo, tumši sarkano telefonu un pasniedzi viņam, kautri piebilstot, ka nezinu numuru.
Ak Dievs, mana krievu valoda ir izcili tizla.
Neļaujot viņa pirkstiem uzspiest ciparus līdz galam, es tos satveru un ielieku sev.. mutē.
Viņš nav samulsis. Viņš pasmaida un paceļ labo uzaci. Vēro. Ļauj man spēlēties ar viņa pirkstiem. Es tos pārslidinu sev pār kaklu. Lēnām. Skatos viņam acīs un vēroju viņa patiku. Slidinu zemāk, ļauju noglāstīt sev krūtis. Tad slidinu vēl zemāk un ielieku viņa pirkstus.. Sev starp kājām. Viņi pirksti izraujas no manām rokām un turpina darboties paši. Viņš paceļ manus svārkus, norauj biksītes un nokrīt uz ceļiem. Viņa mēle kāri laiza manu svētāko vietu un es baudā elsojot nespēju nostāvēt kājās. Viņš atver savu bikšu priekšu un izvelk kaut ko ļoti skaistu, piebriedušu un pulsējošu. Paceļ mani nedaudz augstāk, atstutē pret lifta sienu un uzsēdina mani uz sevis. Baudas mirklis ir minūti īss. Viņš jau ir sasniedzis visas virsotnes, taču manī vēl ir tikai puskulminējis satraukums. Es paņemu viņa pirkstus un virzu atpakaļ uz vietu, no kuras tie pazuda. Viņš atkal ir uz ceļiem. Atver mani un vēro. Tad maigi pieskaras ar pirkstiem katram milimetram ko saskata. Draiski spēlējoties tos ieslidina pavisam dziļi, tad paspēlējas tikai ārpusē. Vēro.. uzpuš elpu. vēro.. Šķiet es jau mūžību stāvu dreboša un gaidot nākamo pieskārienu. Tad viņš spēcīgi piezīšas man un sekundes simtdaļā aizved mani līdz kulminācijai. Es nokrītu uz ceļiem balkus viņam.
Atveras lifta durvis. Es izkāpju savā stāvā. Aizveras lifta durvis. Viņš brauc augstāk.
Vai tā bija tikai mana fantāzija?
Ja tie būtu citi apstākļi. Cita vieta. Un ja mēs būtu pazīstami, kaut mazliet.
Cauri apģērbam redzamas viņa spēcīgās rokas.
Lifts iesprūst. a u vas est mobilnij telefon?
Parasti šādas frāzes liek satraukties, ka prasītājs to izraus no rokām un aizskries prom.
Šoreiz frāze liek satraukties, jo viņa balss ir tik piezemēta, samtaina un klusa.
Man pārskrien trīsas. Izvelku savu mazo, tumši sarkano telefonu un pasniedzi viņam, kautri piebilstot, ka nezinu numuru.
Ak Dievs, mana krievu valoda ir izcili tizla.
Neļaujot viņa pirkstiem uzspiest ciparus līdz galam, es tos satveru un ielieku sev.. mutē.
Viņš nav samulsis. Viņš pasmaida un paceļ labo uzaci. Vēro. Ļauj man spēlēties ar viņa pirkstiem. Es tos pārslidinu sev pār kaklu. Lēnām. Skatos viņam acīs un vēroju viņa patiku. Slidinu zemāk, ļauju noglāstīt sev krūtis. Tad slidinu vēl zemāk un ielieku viņa pirkstus.. Sev starp kājām. Viņi pirksti izraujas no manām rokām un turpina darboties paši. Viņš paceļ manus svārkus, norauj biksītes un nokrīt uz ceļiem. Viņa mēle kāri laiza manu svētāko vietu un es baudā elsojot nespēju nostāvēt kājās. Viņš atver savu bikšu priekšu un izvelk kaut ko ļoti skaistu, piebriedušu un pulsējošu. Paceļ mani nedaudz augstāk, atstutē pret lifta sienu un uzsēdina mani uz sevis. Baudas mirklis ir minūti īss. Viņš jau ir sasniedzis visas virsotnes, taču manī vēl ir tikai puskulminējis satraukums. Es paņemu viņa pirkstus un virzu atpakaļ uz vietu, no kuras tie pazuda. Viņš atkal ir uz ceļiem. Atver mani un vēro. Tad maigi pieskaras ar pirkstiem katram milimetram ko saskata. Draiski spēlējoties tos ieslidina pavisam dziļi, tad paspēlējas tikai ārpusē. Vēro.. uzpuš elpu. vēro.. Šķiet es jau mūžību stāvu dreboša un gaidot nākamo pieskārienu. Tad viņš spēcīgi piezīšas man un sekundes simtdaļā aizved mani līdz kulminācijai. Es nokrītu uz ceļiem balkus viņam.
Atveras lifta durvis. Es izkāpju savā stāvā. Aizveras lifta durvis. Viņš brauc augstāk.
Vai tā bija tikai mana fantāzija?
