ziema, sals, superveejsh un es turos pajuugaa, kuru neviens nevelk, esmu uzkapis uz kartona un traucos cauri visam Purvciemam. tas pilns klaju lauku, pa celjam es runaju pa savu telefonu- lielu pilditu cepumu, pavisam apalju. tad tas sajuuk, es samicu kopaa. sarunajos ar nesen iepazitu simpatiju. nonaku lidz parades durvim, palazhu pa tam super resnvederainu veceni ar diviem milziigiem trushiem un vel kadu majdzivnieku.

beidzot nokachaju normalu kvalitati final destin.2, joprojam cinos ar porteru, atnak kaut kads manas bernibas video balss murgu skanjas.


nespeju izprast porno industriju lidz galam. vilina ka traka, bet nespeju novilkt robezhu, ir taa, ka riebj un derdzas viena momonta, citaa vilina un liekas kaa dolce vita. visas sardeles, krasainie palagi, skuvumi, tetovejumi un zabaki...


varam testet, kura garsha atbilst absolutam mieram, bruta vai carlsberga?

nupat cietajam diskam free space bija 90mb, arejam 102. ko man vajag?


nagi aug kaa asni, un kaut kas vilina tos skrapet pret pieri, atkal iegut asinjainu bruci zem matu linijas.

f bija milzu griesti, nu, stāvu 9 augstumā. gar augšu gāja balkons un no tā meitenes baltos tērpos rādīja numurus, dejoja, un baisi tuvu malai izgāja uz tāda kā tiltiņa, kas plivinājās virs tukšuma. tad viena neprātīgi bezbēdīgi lika kāju tukšumā.. bet zem tās izrādījās organiskā stikla caurspīdīga platforma, un viņa tad nu atradās centrā virs bezdibeņa. tūlī, tūlī, un kritīs... tad parādījās vēl viena, melnā, un sarkanām lūpām. viņa taisnā ceļā cilpoja uz pašu epicentru, un tad leca lejup. pirms tam vēl pasmaidīja, mūsu acis sastapās. tas izskatījās pēc demonstratīvas pašnāvības. tad gan ieraudzīju, ka viņu lejā sagaida savāda ierīce, tādas kā šūpoles, bet bez pamatnes. tā bija sāniski iestiprināta un sāka atdalīties no stiprin;ajuma virsmas, virzoties lejup, lai iestiprinātos skavās un izveidotu piezemēšanās vietu. tad ieraudzīju, ka tādas ierīces ir lidojuma ceļā vairākas, meitene caur tām traucoties samazināja ātrumu, un veidojās palēlinātā filma. katra virsma viegli ieslidinājās skavās, meitenes kājas pret to atdūrās, tad plastikāts izliecās, un viņa izslīdēja cauri, lai kritsu tālāk. bet pēdējās ierīces mehānisms bija bojāts, virsma nekādi nefiksējās, meitenes seja izmainījās, bet saglabāja uzspētu artistismu un vieglu smaidu. ātrumam palielinoties, meitenes kājas līdz ar virsmu triecās pret grīdu. vairākas reizes nošķobījusies, viņa cēlās

5pamostos un domāju. miegs nekur nav atrodams, tik trokšņi aiz loga pastiprinātā skaļumā un domas. domāju, tad vēl domāju. ja sanāk apstādināt, tad aizmiegu.

tikko sirds sāka pārritmā sisties, kad iedomājos, ka tomēr izlidojums bijis 6os kā agrāk paredzēts. būtu parīze nr2.

..........
ja konteineri bus papilditi un atkritumus novietos blakus konteinerim, sia ... piedavas papildus izveshanas reizes, ka rezultata visiem irniekiem jarekjinas ar atkritumu izveshanas maksas palielinashanos.
.........
protams, ja reali situacija bus tada, ka konteineri bus parpilditi, tiks pasutitas papildus izveshanas reizes, par kuram visiem bus jamaksa. iespejams, papilds izveshanas bus nepiecieshamas vasara, kad bus karsta gaisa temperatura, jo preteja gadijuma teritoriju parnjems atkritumu "smirdonja", dazhnedazhadi "mushveidigie lidonji" un zhurkas. ta saucamajos "padomju" laikos- pirms pienjema lemumu par atkritumu izvashanu ar mashinu divreiz diena- tas jau tika predzets.

nekad jau ari vairs ta nebus, ka iedzivotajam atkritumi tikai jaiznes un tos jaiemet mashina. tagad tie glabasies konteineros pashu degunu priekshaa, par ko, protams, priecajas tie, kas "slinkaki un lecigaki", un kuriem nekad neatlika laika ieverot grafiku un izmest atkritumus ka pienakas. JAPIEZIME, KA UZ VEIKALU AIZIET UN NOPIRKT PARTIKU, KURAS IEPAKOJUMS IR GALVENA SADZIVES ATKRITUMU SASTAVDALJA, LAIKS ATLIEK VISIEM.
..............

JA IESPEJAMS, IESAKAM ATKRITUMUS IZMEST BIEZHAK UN MAZAKIEM ATKRITUMU MAISIEM.

pavadu 3 pilnas dienas riga un atkal dodos prom. tad pavisam driz jauns darbs, jauna majvieta. neiespringstot par apkartejo sava pilseta, varu domat talak par pavasari. berline un maskava, labi celja gali.

biju aizgajis uz skolu pakalj liecibai. sasnigusi iela, pagalms tads, ka jalec pari sniega kupenam, mes esam pavisam dazhi, kas atnakushi, un nav liecibu diena, bet viena no pirmajam ziemas semestra macibu. Radzinja atprasija ne tikai literaturu, fizika un ta ne russian vai french.. protams, nebiju gatavojies absolut nekam.