atlika man palikt nakti mājās, un aizgāja ciet/atnāca vaļā. izgāju Statoi pēc kafijas un brokastīm, tālāk neiet,jo ļoti slinki. šī ir pirmā brīvdiena kopš janvāra vidus. nē, nav paisam brīvdiena, bet vismaz uzskatāma ir. pamosties bez modinātāja, vienam pašam, bez nekā, kas traucētu mieru, un te,izej ārā, un parauj tādu apziņas plūsmu, ka gribās atrast kaut kādu stop krānu. viss ņirb galā, bez attēliem, bez smaržām, tikai doams vien, un plūst bez apstājas un jēgas. sākāsar to, ka sajut pie kafijas automāta priekšā stāvošam savas pirmās seksuālās pieredzes laika smaržas. aizgāja, kāpēc, kas, cik,
pētu no vietas minūtes kas viņš tāds. 30gadnieks, ādas, gan jau Dunati, ādas jaka, Nike Shox kājās, nē, es pastaigāšu zābakos, nodmāju, un tad 300 pohui, matom sevi raustuun purinu, un domāju, ko es lienu svešās dzīvēs, un kamēr atnācu līdz mājām, mani pāmetumi jau bija samilzuši augumā vairākkārt, sākot ar vienu, otru, trešo un pēdējo (kas tas bija?) beidzot ar cik tālu drīkst (kāpēc vārds DRĪKST?) (drīzāk, cik SPĒJAMS), atminēt, saprast, sakrist.

nu un dēļ tā telefona tagad jūtos kā svešu dzīvi dzīvodams. atsauc atmiņā manu mīļāko sapni par sveša džeka istabu. un kedas.
tādēļ gribās uzpīpēt.

saņemu darba telefonu.
ar bonusu, kas mani ļoti priecē- īsziņas nav izdzēstas, taustiņiem ir uzlikts tonis- katru spiežot telefons izdod atšķirīgas nots skaņu.
wallpeiperis ir ķirsīši.
sajūsma!

es dabūšu viņas prom ibio

un nekādu kaķu

LATVIJAS PASTS ir lieliska iestade, tur strada ipashi atsaucigi babuljenski, kas vislabpratak neruna vispar.
atslegusies bija elektriba, viena, chapstinadama un shnjaukadamas nereagjee uz milzusho rindu, un uz manu jautajumu, kur ir 4. GALDS PIE AIZ LOGS, ka laipni uzradits vestiijumaa, atbild ar brillju uzbakstishanu uz deguna un riebu skatu. sievishkjis ar milzu ANTILLAS kasti rokas censhas noskaidrot vai vinju apkalpos, shii saka, NAV GAISMA, ES NEVARU NEKO IZDARIT.
atkaarto teikto un tad saprotu, ka nav elektribas, un shai kompis nestrada. iedvesmoju sievishkji ar lielo kasti, tekdams, lai griezhas pie otras madamas, kas manas vestules jau atradusi. taa ir laipnaaka, saku, un atsaucigaka. resna shkjiebj purnu, vaikstas, un, man liekas, siivi smird. talak viena no rindas pajautaa, vai ilgi nebushot tas elektribas, un resne nopljerkst, JAA, ILGI!
saku, ka tad jau noveroshanas kameras ari nestradaa, un var panjemt kartinjas. resne smird.

tas bija nitemare. un kakjis tapa gandriz par mironi, pa logu sita kadas 5-6reizes. vinjam nepietiek ar Tisssh vai Fuuu, bet jasit pa asti.


tad nu es biju iegajis netaa, kadas lapas redigjeshanas rezhiimaa, nu jaa, virtuaalaa, un tas notiek taa- tu karajies taadaa metaaliskaa iekaartnee, virs 4-5 stavu augstuma, un ir jaraapjaas pa to "zarinju", lai izredigjetu vienu vai tekstuaalo, informatiivo sadalju. kad esi ko paveicis, visa uzparikte parvietojas, tad sanis, tad lejup, augshup. sapnii redzeeju Lauru, taa tad nu centas visiem spekuiem mani atrak nolaist lejaa, bet nez kapec man bija savs darbs jaizdara. karajos beigas aiz rokaam un bija tik ljoti bail nokrist, bet gribejas nomesties leja, lai nebutu bail, ka varu nenotureties. bija ljoti bail.

pamodos aiz trukstoshas elpas. nolemu,ka man ir bail. no ausgtuma. ir fobija vai nee?

vispirms māte, tad pats I nomira, es izteicu līdzjūtibu, bet nākotnes formā.
man tika maiss ar parfīmiem, kas ieejot milzu RIMI parfimērijas nodaļā sāk pīkstēt. apsargs nāk mani pārbaudīt, kad sāk mirgot miskaste, tā vibrē, kas norāda uz spridzekļa aktivizēšanos. apsargssola pie manis atgriezties, tiek galā ar miseni, pareizāk, novieto to "sprāgšanai paredzētā vietā" (viņš seko Safety instructions), un tā ar joni lido gaisā. es rāpoju prom, tad ievērtēju, ka mani maisi atrodas sasodītajā veikalā, pie sevis žēlojos, ka esmu tos zaudējis, tad atskāršu, ka par laimi uzspragusi saldumu nodaļa




no rīta kaķis laiza no gultas izkārto roku