es nebiju gadiem te ienācis. gribēju ievemt, nebija kur. gribēju vēl ierakstīt, ka neesot kur. atcerējos par bocamala.
nu šodien ir vienkārši sātaniska diena. viss, nē, visi izpaužas savā derdzīgākajā izpausmes veidā. nu tā, ka gatavs krāmēt čemodānus un prom no pasaku zemes.

nebij man valjas tikt te un iepostet, isi sakot,

vakar tads gaziens bija vakara, pec darba braucu ar riteni majas, pari tiltam, un viss izmirku, bet no taa laika pieliju tadu energjiju! es teikshu, ka nenormali uzbudinajos, tieshi energetiski, diena bija ari savada, jo injnakt nebiju laga gulejis, krasoju sienu lidz 3 nakti, celos agri, tads eterisks staigaju rinjkji.


shodien atkal trenejos un atzinu, ka kjermenis ir viens noslepums, tik daudz mes nezinam par vinju, fak. lidz niansem musu miesa prot darboties shados vai tados pierastos un nepieratos rezhimos.


un pec tam,

man ir kompis, beidzot man ir kompis, kas nevesta par savu agoniju- neruc, nekaras, un ptfu ptfu ptfu!



un vispar,

man majas ir 2 sunji, viens mani vakar riktigi sabiedeja ar simuletu kaju luzumu/iem. shodien noveda reali ar savu njergshanu un uzbazibu. otrs janjem gan, bet mierigs

mans suns aug, es vēroju procesu, augu kopā ar viņu. var teikt, ka esmu fāters.
man ir noplīsis dators un arī tas, ko aizņēmos. lai nezaudētu datus, sakopēju tos uz ārējā cietņa. gan tas, gan otrs cietnis ir pagalam., un esmu zaudējis absolūti visu, kas tur bijis- mūzika, filmas, tas protams sūds, kas krāts, jāatjauno, bet foto, video un mani rakstu darbi ir pipeļu vējā. emocijas par to ga ir pa nullēm, strādā tikai prāts, kas nožēlo zaudējumu, jūtu, pat sajūtu līmenī tas nenostrādā. es pat vienrīt sadomājos, ka varētu būt līdzīgi kā karavīrs ar meičas foto krūškabatā.
man ir trenere. viņa 3reiz nedēļā mani nopietni pieskata treniņprocesā, tikai pēdējās 2reizes esmu trenējies pats. man nav svešs sporta uztura piedāvājums, man pašam ir 3 pulveri, vienu aprakstā dēvē par muskuļu barību =) karoče gribū kļūt nedaudz spēcīgāks un izturīgāks, nopietnāk sāku skatīties uz stiepšanos. tās sāpes, kas jātransformē enerģijā ir vēl drūmākas nekā ar spēku pārvaramās. bet pieredze jogā palīdz.
neesmu piesēdies pie zīmējumiem, pats nožēloju ik brīdi kā atceros, bet zinu- kad n;aks tad nāks.
pat nedomāju par rakstiem, šī tēma pagaidām nav kratāma.
līdz ar elektrisko iekārtu zudumu esmu sācis atjaunot fotoalbumu- bildēju katru dienu un pārsvarā suni vai mūs kopā.
visu vasaru nobraucu ar riteni, gribu mašīnu- sunivest uz mežu, uz jūru, nejust apkārt svešus cilvēkus, ko sanākas sabiedriskajā.
ā, un datoru vajag, un laikam jau ābolu, tas tik vienkāršs liekas.
eju skatīt savu lastfm profilu, jākačā mūzika.
suns slapjš

Gribu padalīties iespaidiem. Sākumā domāju nevienam nestāstīt, bet tagad jau viss nonācis līdz sižetam BEZTABU.
Izgāju šorīt pēc 7iem ārā parkā izstaigāties ar suni. Pēc parka iegājām maiznīcā uz Matīsa ielas, nopirku 2 šķēles plātsmaizes, pavisam svaigas, un iepakotas papīra turzās. Ieliku plecu somā un gāju uz Čaka Matīsa stūra veikalu.
Pirku biezpienu, krējumu, samaksāju, gāju ārā. Garajā rindā stāvot ievēroju apsarga uzstājīgo lūrēšanu manā virzienā, un izvairījos, muguru uzgriežot.
Izeju ārā, lieku zemē suni (veikalā var tikai turēt rokās, vienreiz jau šis pats apsargs aizrādīja, kad suns bija pavadā). Pienāk apsargs un jauta man uzrādīt čeku. Negribēdams kasīties, rādīju arī, un bija sekunžu jautājums, kad viņš kā trofeju bija no somas izrāvis plātsmaizes un demonstratīvi gārdza, "un kas tad tas tāds!?" Tad pats aprāvās, laikam izbrīnījies par sajūtu plaukstā- bija ar pirkstiem iegrābies maizēs. Tās krita uz zemes, viņš blenž, man izsprūk "Bljatj", šis griežas prom un saka man "Fū, gavno!"
Pēc brīža attapos un sekoju viņam veikalā. Prasīju kasierei pēc vadības, viņa man atbild, ka tagad esot tikai apsardze. Gāju skatīties apsarga vārdu uz šiltes, izrādījās, ka tā nav nemaz viņa, bet gan ar svešu fotogrāfiju.

Pagaidām vienīgie ieinteresētie šai notikumā ir BEZ TABU, kas gatavojas veidot sižetu un izspēlēs līdzīgu situāciju filmējot ar slēpto kameru.
PATĒRĒTĀJU TIESĪBU AIZSARDZĪBAS CENTRS risina citas dabas jautājumus, tādus, kas saistīti ar produkta patērēšanu, un iesaka vērsties tiesā.

blja tas man liekas ieveribas cienigs fakts ko iezhurnalet,
es atnacu no reklamas rullishu vakara un edu krabju nujinjas ar suni uz pusem, un vermishelju, un liekas, ka draudziba juk ar senu draugu delj verbalas fakin komunikacijas. ahuuna

VEĻASMAŠĪNA SMIRD.
ko iesākt?

nez kas notiek ar porno industriju, vai nav tās noriets; tagad tā ir par brīvu atliku likām. katrs kreatīvs indivīds sevi pamēģinājis šai jomā. saucot to par excibionismu vai nekautrību.kameras, telefoni, draugu roka tur lieti noder. bet tā kā bez miesas atkailināšanas tagad ik katrs atkailina savu prātu un privāto dzīvi, sacerot un ikdienas atjaunojot blogus, nu, ciba ir viens no līdzekļiem. man patīk sasaiste starp tiem- youtube- xtube, ciba- xxx
nezini kā tavs paziņa izskatās nedaudz savādākās situācijās kā ierasts- uzspied citu taustiņu un iepazīsties!
atklātība ir tik izteikta, ka nav daudz jānopūlas, lai atklātu savu kaimiņu.
nickneimi un paroles mētājas kāju priekšā, tikai jāprot pacelt

bralis laikam nomira un atstaja man savu meitu, kaut kadu 3 gadu vecu. likas pazistama un zens. baisa bija sajuta un apzinja. ka man ir meita. lai vai dels vai meita, bet, ka man IR kads. un dzivs.
noguleju vinjas bernudarzu vai skolu un uzradas tevs, kas parmeta, ka man neesot atbildibas sajutas nemaz.