Nu tā, esmu atpakaļ no RE:LOUD. Ko lai saka? Esmu vairāk nekā apmierināts. Vienīgi kad sākās "Tumsa" jau palika biki garlaiciigi - man tā tumsa ne pārāk iet pie sirds un bija jau 3 stundas nostāvēts kājās. Prāta Vētra arī labi uzstājās. Žēl ka vairs nav mumiņa bet vismaz džeki turās..
Un tad The Rasmus.. Nezinu cik ilgi viņi spēlēja, jo laika izjūta man sāka pazust līdz ar Prāta Vētras uzstāšanos un kad tika līdz The Rasmus tad no laika izjūtas vairs daudz nebija palicis pāri. Man liekas ka viņi uzstājās diezgan ilgi. Un laikam arī bija skaļāk kā pārējie.. Katrā ziņā bija vērts aiziet. Funeral Song laikā es jutos kā ekstāzē..

Bāc, ausīs visu laiku tā stulbā džinkstoņa :P Jāiet pagulēt..

Laikam tuulinj dodos uz skolu..
Un peec tam uz RE:LOUD :)
Ja gadiijumaa veel kaads iet, tad 9417221

Mīļi sveicieni dead_shadow dzimenītē!! :)
Pasmaidi!

Apsveicam visus 1. septembrii..
Paarmainjas peec dzeram colu un ledus teeju un eedam chipsus.. Alus shodien nebuus..

Un veel, direktors pateica lai neiet uz vecriigu shodien :P

Nu tā, beidzot savu netiņu dabūju atpakaļ :) Pirms nedēļas bija baigais pērkona negaiss Rīgā, zibens ik pēc 5 sek, no gaisa duša.. Baigi jautri, vismaz man jau patika pastāvēt ārā lietū un paskatīties kā zibeņo... :)
Žēl tikai ka kaut kur iespēra zibens un man tīkla karte nosvila.. Bet tas pohuj, dabūju 1 nedēļu bez neta padzīvot. Arī labi - notusējos pa mājām ar draugiem. Jauki, kad atnāk cilvēki un tu visus vari uzcienāt ar alu, bet vēlāk, kad tev vairs naudas vispār nav, arī viņi tevi uzcienā.. :) Viņi gan lielākā daļa tagad uz Jelgavu aizbrauca. Vienai meitenei tur ex-klases tuss ir. Žēl ka es netiku - naudas nebija. Līdz Jelgavai jau vēl ar stopiem var bet tālāk vēl kādus 15 kilometrus negribējās kājām iet..

Laimīgu naksniņu un saldus sapnīšus vēlot, ar lapnakt.

Redziet, es te tā jauki bezdarbībā sēdēju un kaut ko meklēju journalos, un kaut kā sapratu ka sen te nekas nav iebļauts :)

Tātad, ja kādam tomēr interesē: Jau kādu laiku esmu atpakaļ no Somijas. Gāja jautri. Bet šeit ar nav sūdīgi.
Vakar vienai meitenei palika 18 un vienai citai bija vārda diena. Tad mēs tur visi aizgājām tusēt. Ieradās daži labi cilvēki un naktī, kamēr mēs spēlējām pudeli (džeki dabon sūkties ar džekiem un meitenes ar meitenēm, un vēl savā starpā. Normāli :) ) atnāca pat tāds (man vismaz negaidīts) viesis kā Kirils.
Tad vēl bija jauks kāzu pasākums. Tip vārda dienas jubilāre apprecēja vienu džeku un tad vēl trīs cilvēki apprecējās apmēram viens ar otru un trešo. Bij jauki. Vēl līgavas tēvs tur bija bik pālī.
Tika izdauzīti (ne speciāli) 2 stikli no vienām un tām pašām durvīm.
Bet visiem bija labi :) Un tas ir galvenais.

Nu tā.. Ieturam nākamo pauzi..?

me jau 4 dienas nepiipee :)
kopaa 7 dienas, miinus viena diena pa vidu ;)

Nu ja, man baigi jautri.. Jau nedeelju esu Somijaa, tuseejos ar meiteneem :)
Kas jauns Latvijaa? Nu ja.. Te baigi forshi ir tikai viss baigi daargs.... Cigaretes - 4 euro :PPP

Atļaušos oficiāli noslēgt šī gada līgo sezonu.
Viens nu ir skaidrs. Nedriikst cerēt uz neko jo notiks tikai tas uz ko necer. Tam uz ko cer, notiks tieši pretējais.

Nu bet līgošana bija jautra. Es bez telefona paliku, bet vienalga jautri :) Tas laikam tāpēc ka necerēju ka būs tik labi :D

Chapter 1
The introduction of the feeling

Everyone was gone. Everything that had happened was just too good to actually be good. And nothing was what it seemed.. The truth struck me today. It seems though as if some unnatural force had erased parts of my memory. Maybe it’s for the best since it wouldn’t be very pleasant if I remembered it. I opened another beer and took out another cigarette. I was doing this all for just one purpose – to forget. To forget everything that has happened so it would not bother my mind anymore. To erase these few years from my memory, leaving only some parts of it. To finally have some rest of this feeling which has been in my head all these years. The feeling cannot be described. It is like fear, but worse. Fear in a very unpleasant way. One thing I know is that the feeling is alive. I can feel it breathing inside me and eating my emotions. It feeds on my emotions, but instead of destroying them, it makes them even stronger. When it has had enough food, it goes into an inactive state much like hibernation, only to be awakened again soon. It seems that it can be put to sleep with alcohol, but it will wake up again the next day, if not sooner.
I drank some more beer and lit another cigarette. I could feel the emotion getting sleepy. I had once again lost almost everything worth living.. This feeling could only be stopped by other emotions, or as people say, you must fight fire with fire. I have had almost destroyed the feeling, but it seems as if it cannot be killed. Once the good emotions are lost, it rises again with the same strength as before. If I had the choice, I would not kill it, but rather have a strong emotion with me for all my life. It is such a pleasure to feel the feeling being hurt and not being able to do anything. But I knew I had to fight it. I lied in my chair, drank some beer and tried to blend myself and my emotions with the music.