...., bet varu saderēt, ka viņa vēl joprojām viņu mīl tb tā parasti beidzas šāda tipa stāstiņi piem.

Kurš gan vēl spēs izprast tādu mīlestību, kas ļaujas pazemojumiem, krāpšanai un SITIENIEM...?

Sitieni, cik tie ir bijuši nepamatoti. Cik daudz reižu nav nācies krist ceļos trotuāra malā , lai trieciens nebūtu tik smeldzošs.

Tik daudz reižu n''acies pavadīt pie spoguļa, bezcerībā smērējot tonālos krēmus...

Tik daudz asiņu aizskalotas dušas notekā...

Bet tas viss kļūst nesvarīgi, jo es taču viņu MĪLU!!! un vēl aizvien ceru...

Pēdējais vilciens=> ieslēgta gaisma=>aizcirstas durvis=> SITIENS....

Bezsamaņa=>spēriens=>lamu vārdi=>aizcirstas durvis...

Solījumi sev, atkal pie spoguļa, lūpas nelietojamas, acis tumšas kā avota ūdeņi...

Nekad vairs...

Nekad vairs=>telefona zvans=>PIEDOD=>......=>atvērtas durvis=> saderināšanās gredzens=>Jā, kļūšu=>........


DOOOOOOOO, AR KURU GALU VĀJĀ DZIMUMA PĀRSTĀVES DOMĀ?????????????